Lai arī Eiropas Savienība (ES) radīta ar mērķi nodrošināt brīvu preču, pakalpojumu un kapitāla kustību, vairāk vai mazāk slēpts vietējo uzņēmumu protekcionisms nav retums.
Pēdējais skaļais piemērs ir Rumānijas prezidenta parakstīts likums, kas nosaka to, ka valsts lielveikalu plauktos vietējo piena, gaļas produktu, dārzeņu un citu pārtikas preču īpatsvaram jābūt vismaz 51%. Jautājums, vai šis likums ES ietvaros vispār spēs darboties, paliek atklāts, jo ir pretrunā ar ES normatīvajiem aktiem. Tomēr tas nenozīmē, ka protekcionisma tēma zaudē aktualitāti, sevišķi tāpēc, ka Eiropas ekonomiskā izaugsme aizvien turpina klibot. Jāuzsver gan, ka t. s. vecajās ES valstīs protekcionisms ir daudz rafinētāks nekā iepriekšminētajā Rumānijas piemērā, kas paguvis izsaukt rezonansi arī Latvijā.
Nav likumīgi
Saistībā ar Rumānijas noteiktajiem pārtikas tirdzniecības ierobežojumiem Dienai Zemkopības un Ekonomikas ministrijās izdevās noskaidrot, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) ES dalībvalstu vidū aizliegti importa un eksporta kvantitatīvie ierobežojumi un citi pasākumi ar līdzīgu iedarbību. Minētā prasība nodrošina brīvu preču kustību vienotajā ES tirgū. Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Pārtikas nozares nodaļas vadītāja vietniece Līga Sējāne stāsta, ka tādējādi pārtikas produkti, kas ražoti vai importēti vienā no ES dalībvalstīm, var bez kādiem kvantitatīvajiem ierobežojumiem tikt pārdoti jebkurā citā dalībvalstī. Jautāta, vai arī Latvija būtu gatava limitēt minimālo vietējās produkcijas īpatsvaru tirdzniecības iestādēs, ja to dara citas valstis, ZM pārstāve skaidro, ka Latvijai, tāpat kā pārējām ES dalībvalstīm, ir saistošas ES līgumos noteiktās prasības, tajā skaitā arī attiecībā uz aizliegumu realizēt tieša valsts atbalsta un protekcionisma pasākumus.
Vienlaikus LESD 36. pants neliedz dalībvalstīm noteikt importa, eksporta vai tranzīta aizliegumus vai ierobežojumus, ja tie ir pamatoti ar vispārīgiem, ar ekonomiku nesaistītiem apsvērumiem (piemēram, sabiedriskā drošība). Šādas atkāpes no vispārējā principa ir precīzi jāinterpretē, un ES dalībvalstis savstarpējā tirdzniecībā nedrīkst šādus pasākumus izmantot kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus. «Ja nav pamatojuma ierobežojumiem ārvalstu preču tirdzniecībai saskaņā ar LESD 36. panta izņēmuma gadījumiem, tad prasība tirgot noteiktu vietējo un ārvalstu produkcijas īpatsvaru tirdzniecības iestādēs ir diskriminējoša un nesamērīga, kas veido pretrunu ar ES vienotā tirgus pamatprincipiem,» teic L. Sējāne.
Ja Latvijas uzņēmēji sastopas ar citu ES dalībvalstu iestāžu prettiesiskiem lēmumiem, kas paredz eksporta kvantitatīvos ierobežojumus vai pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību, kas cita starpā izpaužas patvaļīgā diskriminācijā pret Latvijas uzņēmumiem, tad var vērsties Ekonomikas ministrijā (EM). EM skaidro, ka tās rīcībā ir vairāki mehānismi radušos problēmu risināšanai. Piemēram, ES pamatprincipu pārkāpumus un radušās problēmas ir iespējams risināt ar Eiropas Komisijas izveidotu SOLVIT centru tīkla palīdzību - neformālā ceļā. Ja neizdodas problēmu atrisināt neformālā ceļā, tad EM var palīdzēt sagatavot un iesniegt oficiālu sūdzību Eiropas Komisijai, kura var uzsākt pārkāpuma procedūru pret konkrēto ES dalībvalsti. Tāpat EM radušos problēmu var izrunāt politiskajos dialogos, tiekoties ar augsta līmeņa pārstāvjiem ES dalībvalstīs un ES institūcijās.
Pircēji ir patrioti
No veikalnieku teiktā izriet, ka daudzām pārtikas preču grupām tādi ierobežojumi kā Rumānijā nemaz nebūtu nepieciešami, jo pircēji tāpat dod priekšroku vietējai produkcijai, turklāt arī kvantitatīvo ierobežojumu ieviešana būtu visai sarežģīta. «Latvijas pircēji ir patrioti, tieši Latvijas preces ir pircēju pirmā izvēle.†Tāpēc varam ar gandarījumu teikt - lielākā daļa no svaigās pārtikas†mūsu tīklā ir†vietējo uzņēmumu ražojumi, kopumā tie ir apmēram 80%,» situāciju raksturo Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite. Viņa piebilst, ka dažādos laika posmos vietējās produkcijas pieejamība ir atšķirīga, piemēram, kartupeļu ražas periodā no vasaras sākuma līdz pavasarim vietējā produkcija veido apmēram 98% no visa kartupeļu sortimenta, savukārt pārējo produkciju, kuru nepiegādā vietējie ražotāji, piemēram, saldos kartupeļus, nodrošina ārvalstu piegādātāji.
Arī Maxima Latvija korporatīvo attiecību vadītājs Ivars Svilāns norāda uz vietējās produkcijas izvēli. Pēc viņa teiktā, tas, ka iedzīvotāji, izvēloties cenas ziņā līdzīgas preces, priekšroku dod vietējiem ražojumiem, visvairāk novērojams dārzeņu, piena un gaļas produktu kategorijās. Piemēram, jūnijā Maxima Latvija veikalos aptuveni 75% no visiem piedāvātajiem gaļas produktiem bija Latvijā ražoti, taču pēc pārdošanas apjomiem aptuveni 84% pārdoto gaļas produktu bija vietējās izcelsmes. I. Svilāns arī teic, ka, tiklīdz vietējie audzētāji spēj piegādāt Latvijā augušos dārzeņus un augļus pietiekamā apjomā, tirdzniecības tīkls priekšroku dod pašmāju produkcijai.
Turpinās zelt
«Mēs dzīvojam, lai vārda tiešā nozīmē dzīvotu, nevis ievērotu kaut kādus vienota tirgus principus. Brīvais tirgus parasti tiek slavināts, lai veicinātu savas produkcijas realizēšanu citu valstu tirgos,» situāciju ES raksturo ekonomiste Raita Karnīte un uzsver, ka dalībvalstis šajā aspektā varētu rīkoties «saprātīgi».
«Protekcionisms pats par sevi nav nekas slikts, tas ir domāts, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi. Ja ir prasme protekcionismu sabalansēt ar brīvā tirgus principiem, tad nekas slikts jau nenotiek,» spriež ekonomiste. Viņa arī norāda, ka pašreizējā Eiropas ekonomiskajā situācijā valstis var vairāk nosliekties par labu protekcionismam, nevis brīvā tirgus principiem. Jautāta par vietējo uzņēmumu atbalstu publisko iepirkumu procedūrās, nosakot, lai izvēle būtu nevis par labu lētākajam, bet valstī saimnieciski izdevīgākajam piedāvājumam, ekonomiste izsaka viedokli, ka tas atkarīgs no tā, cik kvalitatīvi ir normatīvie akti. «Piemēram, termins «saimnieciski izdevīgākais piedāvājums» ir visai «glums» jēdziens, jo ir grūti definējams - viss atkarīgs no ierēdņiem, kas sagatavo dokumentāciju, jo viens komats var ļoti daudz ko mainīt. Ja viss tiek izdarīts godprātīgi, tad problēmām nevajadzētu rasties,» uzskata ekonomiste.
«Mēs Latvijā atšķiramies ar to, ka uzskatām, ka labāk ir pirkt no citiem, nevis no pašu uzņēmumiem,» ar rūgtumu izsakās Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš. Toties citviet Eiropā, pēc viņa teiktā, protekcionisms nav nekas neparasts. Visvairāk tas izpaužoties valsts un pašvaldību pasūtījumos, kur pasūtījumu iegūšana citu valstu ražotājiem ir ļoti apgrūtināta.
«Citās Eiropas valstīs atrod veidus, kā, nepārkāpjot ES līgumus, iepirkuma procedūras organizēt tā, lai priekšroka tiktu dota vietējiem uzņēmumiem,» piebilst asociācijas vadītājs un teic, ka viens no veidiem Igaunijā, Lietuvā un Somijā ir iepirkumu dokumenti vietējā valodā. «Kāpēc mums nav tāpat, ir grūti izskaidrot,» spriež V. Rantiņš. Pēc viņa teiktā, lai panāktu vietējā ražotāja labāku pozīciju, tiek piestrādāts arī pie specifikācijas. «Es rēķinu, ka, publiskajos iepirkumos izvēloties vietējo preci, vismaz 15-20% no pasūtījuma summas valstij un pašvaldībām ir iespējams atgūt uz nodokļu rēķina. Taču jāpierēķina arī ekonomiskais efekts, kas saistīts ar vietējo iedzīvotāju nodarbināšanu,» vietējo uzņēmumu pozitīvo ietekmi uz valsts ekonomisko attīstību raksturo V. Rantiņš.