Būvniecībai būtu jāsākas tagad, jūnijā, bet to pabeigt ātri, visticamāk, nevarēs. Projektu iecerēts realizēt ar ziedotāju atbalstu, taču, tā kā pagaidām trūkst atsaucības, sākotnēji varēs īstenot tikai nelielu daļu no vīzijas.
Plastmasas kāpnītes
Rehabilitācijas centra bērnu nodaļā gaiteņa galā ir neliela telpa, kurā no procedūrām brīvajā laikā mazie pacienti var spēlēties. Telpā ir kluči, mīkstās mantas, nelielas plastmasas kāpnītes rotaļām. Arī brīdī, kad tur viesojās Diena, trīs mazie pacienti steidza pozēt fotogrāfam un izrādīt mantas. Tajā pašā laikā grūti iedomāties, ka te vietas rotaļām pietiktu lielākam skaitam bērnu. Pērn Vaivaros stacionāro rehabilitāciju saņēma 1500 bērnu, kuri līdz ar to noteiktu laiku atradās nodaļā uz vietas. Kādā no palātām satiekam arī tēvu ar dēlu. Puika šeit jau ir bijis vairākas reizes, pat istaba trāpījusies tā pati. Tētis, dodoties ārā pastaigāties pa ielu, stumj dēla ratiņkrēslu un pievienojas sarunai. Par centra iecerēm viņš dzird pirmo reizi un labprāt arī dodas ar mums apskatīt plānoto vietu, atzīdams ideju par labu.
Kā Dienai stāsta Vaivaru attīstības fonda vadītāja Ulrika Eistreiķe, bērnu laukumu vasaras periodā varētu izmantot aptuveni tūkstoš bērnu no rehabilitācijas centra, taču tas būs pieejams ikvienam, arī blakus esošās skolas audzēkņiem - tur mācās 40 bērnu ar īpašām vajadzībām.
Daļa no rehabilitācijas
Projekts patlaban tiek saskaņots, un, lai laukumu varētu izmantot jau šajā vasarā, būvdarbiem būtu jāsākas pavisam drīz. Ideja gan radusies vēl pirms daudziem gadiem. Kādreiz centra teritorijā arī par ziedojumiem bija uzstādītas šūpoles un kāpnītes, bet tās gadu laikā kļuvušas pat bīstamas un demontētas. Vaivaru vadītāja Anda Nulle Dienai skaidro, ka rehabilitācija nenozīmē vingrot tikai uz kušetes vai paklājiņa, tā noris visu dienu. Rotaļājoties arī var sasniegt kādu no rehabilitācijas mērķiem, tai skaitā socializēties. Centra vadītāja gan piebilst, ka tā, protams, nav medicīniskā rehabilitācija un no tai domātā finansējuma rotaļlaukumu veidot nevar. Tāpēc lūgta sabiedrības iesaiste.
Lai šādiem un līdzīgiem mērķiem piesaistītu ziedojumus, izveidots centra attīstības fonds. Kā atzīst tā vadītāja U. Eistreiķe, šis ir pirmais lielais projekts un sapnis, iespējams, bijis par lielu. Lai gan projekts sākts pērn decembrī, vajadzīgo summu līdz šim nav izdevies savākt. Kopējās izmaksas plānotas 54 tūkstošu eiro apmērā, un līdz šim pieteicies tikai viens lielais atbalstītājs - Rietumu bankas labdarības fonds -, solot segt izmaksas 70% apmērā, ja izdosies piesaistīt atlikušo finansējumu. Tas nozīmē - vēl nepieciešami 16 tūkstoši eiro. Gandrīz četri tūkstoši iegūti Jūrmalas pilsētas domes integrācijas projektā, un saņemts mērķziedojums diviem trenažieriem. Izmaksas bērnu laukumiņa izveidei varētu šķist lielas, bet U. Eistreiķe atzīmē, ka iekārtas ir speciāli paredzētas bērniem ar riteņkrēslu un īpašām vajadzībām.
Darīs kaut nedaudz
Neatkarīgi no tā, vai kādi citi uzņēmumi izrādīs interesi, būvdarbi kaut minimālā apjomā jau sāksies, lai nezaudētu Jūrmalas domes finansējumu. Tas nozīmē, ka šovasar būs pieejamas speciālās šūpoles un divi trenažieri. Pēc tam atkarībā no iespējām laukums tiks paplašināts. Ja nesanāks īstenot to šovasar, cerības paliek uz nākamo gadu.
Līdz ar ideju par bērnu laukumiņu par fonda bērnu un jauniešu projektu patronesi kļuvusi Valsts prezidenta kundze Iveta Vējone. Viņa Dienai uzsver, ka ideja ir ļoti slavējama un atbalstāma, jo tas palīdz dažādot rehabilitācijas procesu.
Centra plāni ar bērnu laukumu gan nebeidzas. Sākts darbs pie speciālas takas izveides, un nākotnē teritorijā varētu būt arī trenažieru laukums pieaugušajiem pacientiem ar funkcionāliem traucējumiem.