Aleksejs Saramotins
Kā vērtē sacensības?
Vietai nav nozīmes. Galvenais, ka pabeidzām, un tas arī ir labi. Pacīnījāmies un visu, ko spējām, izdarījām. Kondīcija ir laba, diezgan normāla bija šodien. Vienkārši beigās nevarējām turēt tempu. Sanāca braukt savā tempā kopā ar tiem braucējiem, ar kuriem finišējām. Pats smagākais brauciens šis, protams, nebija.
Kondīcija bija tik laba, ka citā trasē būtu varējis pacīnīties par augstu vietu?
Nujā, bišķiņ, ja būtu…
Kā Parīze-Rubē?
Nē, vienkārši īsāki varēja būt tie kalni. Nepaveicās arī ar temperatūru. Man nepatīk, ja ir baigi karsts, tāpēc bija nedaudz problēmu ar temperatūru. Te jau [lejā, pie okeāna] bišķiņ palaida, bet tāpat bija karsts.
Ja tomēr salīdzina pavasara klasikas ar šo braucienu?
Tas ir savādāk - tur nav astoņu kilometru kalnu, un tur arī nav temperatūras ap četrdesmit. Nu labi, šodien tik daudz nebija - tuvu pie 35 grādiem.
Tu jau to zināji, tāpēc pirms starta saprati, ka te būs grūti pacīnīties par augstu vietu?
Grūti? Visur jau grūti. Gonkas nav vieglas. Šodien vēl beigās tie astoņi kilometri… Tā bija, kā bija.
Pirms sacensībām runājāt, kā un ko darīt?
Runājām, par visu kaut ko runājām. Beigās jau viss bija, kā sanāca. Cīnījāmies, mēģinājām atrāvienā aizbraukt, bet nesanāca nevienam no mums. Pēc tam - ēdām, dzērām, ēdām, dzērām un runājām. Ko mēs vēl varējām runāt?
Kāds bija plāns pirms sacīkstes?
Plāns bija izdzīvot un uzrādīt labāko rezultātu šajā trasē. Tāds bija mūsu vienīgais plāns. Nu nedaudz mums bija ideja - uzvarēt šodien (iesmejas).
Runāja, ka tu palīdzēšot Tomam?
Cik varēju, tik palīdzēju.