Turcijas varasiestādes šonedēļ veica reidus un pārņēma vadību mediju uzņēmumā, kuram piederošie preses izdevumi un elektroniskie mediji kritizējuši valdības darbu. Prokuratūra paziņojusi, ka uzņēmums tiek turēts aizdomās par teroristu atbalstīšanu.
Uzbrukums vārda brīvībai
Policija trešdien veica kratīšanu uzņēmumam Ipek Media Group piederošo laikrakstu, televīzijas kanālu un radiostaciju redakcijās Stambulā un Ankarā. Reidi notika divas dienas pēc tiesas lēmuma, kas pilnvaroja likumsargājošās iestādes pārņemt kontroli pār Ipek Media Group mātesuzņēmumu, kas ir saistīts ar ASV dzīvojošo ietekmīgo turku garīdznieku Fetullu Gilenu, kurš savulaik bija AKP sabiedrotais, bet pēdējos gados kļuvis par partijas kritiķi.
Turcijas prokuratūra paziņojusi, ka kratīšanas Koza Ipek Holding uzņēmumos notikušas, jo tas tiek turēts aizdomās par «naudas atmazgāšanu un palīdzības sniegšanu teroristu organizācijai». Ar «teroristu organizāciju», visticamāk, domāta F. Gilena vadītā pretrunīgi vērtētā kustība Hizmet, ko Turcijas valdība vaino «paralēlas valsts» organizēšanā.
Uzņēmuma līdzšinējā vadība ir noraidījusi apsūdzības un uzskata, ka tās ir politiski motivētas. Ipek Media Group piederošā telekanāla Bugun galvenais redaktors Tariks Toross trešdien brīdi pirms policijas reidu sākuma tiešraidē apsūdzēja valdību oponentu apspiešanā. «Šīs operācijas mērķis ir apklusināt visus citādi domājošos - medijus, opozīcijas partijas un uzņēmējus -, kuri nepatīk valdošajai partijai. To saprot ikviens, kas nepakļaujas,» viņu citē BBC.
Mediju tiesību aizstāvji un opozīcija mediju redakciju pārņemšanu nodēvējuši par «apvērsumu» pret vārda brīvību. «Valdību atbalstošu mediju darbinieku iecelšana par Ipek Media Group mediju vadītājiem ļauj skaidri saprast, ka mērķis ir kontrolēt sabiedriskās debates,» paziņojusi pazīstamā tiesību organizācija Freedom House.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācija policijas reidus mediju redakcijās uzskata par nepieņemamiem un aicinājusi Turcijas varasiestādes atjaunot un nodrošināt mediju brīvību valstī pirms parlamenta ārkārtas vēlēšanām.
AKP - stabilitātes garants
Ārkārtas vēlēšanas tika izsludinātas pēc tam, kad AKP līderim un premjerministram Ahmetam Davutoglu neizdevās vienoties ar opozīcijas partijām par koalīcijas valdības izveidi. Jūnijā notikušajās Turcijas Lielās nacionālās asamblejas vēlēšanās AKP zaudēja kopš 2002. gada piederošo absolūto vairākumu, kas partijai visu šo laiku bija ļāvis valdīt vienatnē.
AKP dibinātājs un pašreizējais Valsts prezidents Redžeps Tajips Erdogans noraidīja opozīcijas partiju plānus veidot mazākuma vai koalīcijas valdību, kļūstot par pirmo Turcijas prezidentu, kas izsludinājis ārkārtas vēlēšanas. Viņš savu lēmumu skaidroja ar vēlmi novērst nestabilitāti valstī.
Jūnija vēlēšanu rezultāti autoritārismā apsūdzētajam R. T. Erdoganam, kurš formāli vairs nav saistīts ar AKP, radīja milzīgu vilšanos, jo viņš cerēja, ka partija saņems pietiekami daudz balsu, lai virzītu konstitucionālos grozījumus, kas ievērojami paplašinātu prezidenta pilnvaras.
Kopš pagājušajām vēlēšanām Turcijā notikuši divi asiņaini terora akti, kuros dzīvību zaudēja 135 cilvēki, pārsvarā kurdi. Uzbrukumos tiek vainota džihādistu kustība Islāma valsts (IS), bet kurdu līderi Turcijas valdību uzskata par līdzvainīgu. Savukārt Ankara terora aktos vaino IS un Kurdistānas Strādnieku partiju, ar kuru pārtrauktas miera sarunas.
Pirms ārkārtas vēlēšanām AKP sevi centusies pozicionēt kā Turcijas stabilitātes un drošības garantu, bet prognozes liecina, ka svētdienas balsojuma iznākums krasi neatšķirsies no jūnijā notikušo vēlēšanu rezultāta. AKP atkal var nākties veidot koalīciju.