Jau ceturto gadu pēc kārtas Rīgas Dinamo spēlēs Gagarina kausa izcīņā. No spēles ar Maskavas Spartak tika atvesti trīs punkti, vērtīgas atziņas un nepatīkams sastāva zaudējums. Andris Džeriņš aizvadīja tikai otro spēli pēc rokas lūzuma izārstēšanas, kura dēļ viņš nevarēja spēlēt četrus mēnešus, un atkal iedzīvojās nopietnā savainojumā. Pēc ripas trāpījuma pa kāju Džeriņš spēli ar Spartak nepabeidza, bija cerība, ka viņš varētu spēlēt svētdien pret Atlant, taču rentgena uzņēmums sarūgtināja līdzjutējus un visvairāk pašu spēlētāju. Ārsti konstatēja kājas pirksta lūzumu. Pēc aptuvenām prognozēm Džeriņš laukumā varētu atgriezties pēc sešām nedēļām. Dinamo kreklu viņš šosezon vēl pielaikos tikai tādā gadījumā, ja rīdzinieki tālu aizspēlēsies Gagarina kausa izcīņā. Reāli izvērtējot situāciju, jācer uz Džeriņa atgriešanos laukumā Latvijas izlases sastāvā, kad aprīlī sāksies gatavošanās pasaules čempionātam.
Spēle ar Spartak izvērtās samocīta. Vēlreiz apstiprinājās, ka Dinamo rodas sarežģījumi, ja pretinieks organizēti spēlē aizsardzībā un prasmīgi izmanto mūsējo kļūdas. Spēles 7. minūtē uz aizsardzības zonas robežas nevērīgi nospēlēja Guntis Galviņš, kura kļūdu ar ātru izspēli vārtu guvumā pārvērta Romāns Ļudučins ar Spartak uzbrukuma līderi Štefanu Ružičku. Tikai pēc puses spēles laika izdevās panākt izlīdzinājumu (Sprukts - 1:1). Ģirts Ankipāns pretuzbrukumā iebīdīja ripu vārtos, un uzvarai ar to pietika, taču, kas zina, kā vēl spēle beigtos, ja vairākās situācijās komandu neglābtu vārtsargs Kriss Holts. Ar divām ripām parasti tomēr nepietiek uzvarai. Rīgas Dinamo galvenais treneris Peka Rautakallio Maskavas spēli izvērtēja strikti pa laika nogriežņiem. «Pirmajā periodā spēlējām ļoti piesardzīgi un vērojām, ko darīs pretinieki. Otrajā periodā spēlējām, kā gribējām, guvām divus vārtus. Trešajā periodā spēlējām ar lielu pašatdevi, spēlētāji metās zem ripām, un noturējām rezultātu. Ļoti labi nospēlēja vārtsargs Kriss Holts.»
Pirms svētdienas spēles Rīgā ar Atlant jau bija zināms, ka galvenais konkurents cīņā par 7. vietu Maskavas CSKA savā laukumā ir zaudējis Austrumu konferences pastarītim Jekaterinburgas Avtomobilist ar 0:2. Taču jāpiekrīt Rautakallio, kurš pēc spēles nepiekrita versijai, ka komanda spēli būtu sākusi bez nopietnas koncentrēšanās. Pirmajās trijās minūtēs uzbrukuma viļņi vēlās uz Atlant vārtiem, taču pēc pirmajiem diviem viesu metieniem rezultāts 4. minūtē bija 0:2. «Nedomāju, ka komanda joprojām dzīvoja pēc Maskavas laika. Sākums bija labs. Vaina bija tā, ka komanda nespēlēja tā, kā vajag spēlēt. Šī bija pilnīgi pretēja spēle, salīdzinot ar sniegumu Maskavā pret Spartak. Uzvarēt varam tikai tad, ja spēlējam kā komanda. Nav mums tik labi nokomplektēta komanda, lai vienatnē varētu uzvarēt. Jāsaprot, ka hokejs ir komandas spēle.»
Vārtsargs Kriss Holts nebija ar tik augstu koncentrētības pakāpi kā mačā ar Spartak, taču jāatzīst, ka Atlant arī nospēlēja kā īsti meistari. Metieni bija precīzi un negaidīti. Otrajā periodā mājinieki palika bez uzbrukuma līdera Miķeļa Rēdliha, kurš pēc grūdiena apmalē saņēma 5+20 noraidījumu un tika aizsūtīts uz ģērbtuvēm. Spēlei ar Atlant nebija izdzīvošanas vērtības, tomēr, tuvojoties play-off, spēlētājiem derētu noskaņoties disciplinētākam hokejam. Lai vai kā, grūdiens uz apmali bija tajā epizodē.
Par neatlaidību un pašatdevi ar vārtu guvumu tika atalgots jaunais Rīgas Dinamo uzbrucējs Māris Bičevskis. Viņam pirmā ripa KHL. Divpadsmitajā spēlē Bičevskis atklāja gūto vārtu rēķinu. Mārtiņam Cipulim 45 spēlēs ir tikai viens vārtu guvums, bet Niklass Luseniuss, iespējams, tuvojas savdabīgam KHL rekordam. Viņš var kļūt par pirmo leģionāru, kurš aizvadījis pilnu sezonu, bet ripu vārtos tā arī nav iedabūjis. Jau 51 spēli Luseniuss ir «sausā».
Rīdziniekiem regulārajā čempionātā palikušas vēl trīs spēles. Visas savā laukumā. Pretiniekos būs Austrumu konferences komandas Novosibirskas Sibirj, Novokuzņeckas Metallurg un Habarovskas Amur..