Pirmā lasījuma gaidās daudz tika runāts arī par to, ka budžets varētu kalpot par iemeslu valdības krišanai, tomēr baumas tā arī neapstiprinājās.
Nelaimīgā kurpe
Debates par 2016. gada un vidēja termiņa budžetu noritēja bez lieliem pārsteigumiem, vismaz ne tādiem, kas varētu ietekmēt to pieņemšanas grafiku. Tiesa gan, tematus, kas apspriesti jau mēnešiem, krāšņākus centās padarīt Saeimas opozīcijas deputāti. Lai parādītu savu attieksmi pret nākamā gada budžetu, Mārtiņš Bondars (LRA) bija paņēmis līdzi zemessarga kurpi un zābaku.
«Šī kurpe tika iedota jaunam zemessargam kopā ar ekipējumu, kopā arī ar šo zābaku. Šo zābaku zemessargs var lietot, jo tas der viņa kājai, bet šo kurpi nevar, jo tā ir 42. izmēra, nevis 44. Tad, kad viņš mēģināja bilst par to, ka viņam ir 44. izmērs, nevis 42., viņam atbildēja: «Ņem, paraksties un ej!» Viņš arī ņēma, parakstījās un gāja. Un tagad jūs redzat, kāpēc ne šī kurpe, ne 2016. gada budžets neder,» no tribīnes salīdzināja M. Bondars.
Nākamā runāja opozīcijas deputāte Inguna Sudraba (NSL), sakot, ka valdošā koalīcija saistībā ar budžeta projekta pieņemšanu uzvedas kā tirgotājs, kas cenšas pārdot kaķi maisā. «Es nebūšu tik atraktīva - es esmu atnākusi bez kaķa maisā -, bet mēģināšu jums to iztēloties,» asprātīgi M. Bondara mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu valodu turpināja I. Sudraba.
Šova elements ar kurpi piedzīvoja publisku fiasko, kad tribīnē kāpa ZZS deputāts Kārlis Seržants, paziņojot, ka «Aizsardzības ministrija Zemessardzei nekādā veidā, nekādā formā un nekādos izmēros kurpes nepiešķir. Ir tikai zābaki».
Sliktākais vēsturē
Atmetot salīdzinājumu ar zābaku, vēlāk Dienai M. Bondars uzsver, ka viennozīmīgi šis budžets varētu būt iemesls valdības krišanai: «Tik liela neapmierinātība ap budžeta pieņemšanu nav bijusi nekad. Pat Latvijas Bankas prezidents, kurš vienmēr bijis ļoti tolerants pret valdību, šoreiz ļoti kritiski izsakās par šo budžetu. Satracināti ir arī uzņēmēji. Arī fiskālās disciplīnas padome saka, ka fiskālā disciplīna ir pasliktinājusies.»
Arī Andrejs Klemetjevs (SC) šoreiz budžetu raksturo skarbāk nekā citus gadus. «Šis budžets ir anticilvēcisks. Pirmo reizi valdība savās prioritātēs nav ielikusi cilvēku. Pirmo reizi atbalsts medicīnas nozarei ir noslīdējis zem 3% no IKP. Pirmo reizi labklājības nozare ir ar mīnus zīmi, tur ir samazinājums no pamatbudžeta par vairāk nekā 10 miljoniem. Es ko tādu neatceros pat vissmagākajos laikos. Uzskatu, ka pie vainas ir nozares ministra vājums, jo viņš nav spējis pienācīgi cīnīties par labklājības nozares interesēm. Līdzīgi ir arī ar veselības ministru. Par spīti skaļajiem paziņojumiem, pa šo laiku viņš tā arī neko nav izdarījis,» Dienai vērtē A. Klementjevs.
Fakti paliek fakti
Komentējot aso kritiku, Finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība) norāda, ka tāds ir opozīcijas pienākums - kritizēt un meklēt vājās vietas, bet «fakti paliek fakti - nodokļu sistēma ir stabila, pamatnodokļi samazinās, valdības deklarācijā ir ierakstīts, ka mēs rūpēsimies par progresivitāti, un, lūk, ir piedāvājums par progresīvu neapliekamo minimumu. Nodokļu slogs tiek pārcelts uz patēriņu, proti, akcīzes nodokļiem, kas saistīti ar kaitīgiem ieradumiem un tiem, kas bojā dabu.» Salīdzinājumā ar pēdējiem pieciem gadiem šogad pirmo reizi valdībai nācies likvidēt arī negatīvu fiskālo telpu 100 miljonu eiro apmērā.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (Vienotība) atklāj, ka saturiski pirmais lasījums nekādus pārsteigumus neradīja. Nav signālu, ka kas negaidīts varētu notikt arī uz otro lasījumu 30. novembrī. Tagad līdz 6. novembra darba dienas beigām tiek gaidīti deputātu priekšlikumi. K. Šadurskis pieļauj, ka to vidū noteikti būs daudz «nereālu priekšlikumu». Viņš nemaz neslēpj, ka daļa deputātu šādā veidā grib vairot savu atpazīstamību un popularitāti. Uz jautājumu, kāpēc vispār šāda prakse tiek piekopta, viņš atbild, ka «neviens deputātiem nevar aizliegt iesniegt priekšlikumus. Ja valdības pozīcija būtu strikta un tā pateiktu priekšlikumiem striktu «nē», tad tomēr būtu jāsaka - valdība nedrīkst diktēt Saeimai, kā rīkoties. Mēs esam parlamentāra valsts. Ja šajos priekšlikumos būs par salīdzinoši nelielām summām un pēc būtības atbalstāmas idejas, tad kāpēc tās nepieņemt?»