Bijušais nozares ministrs pauda pārliecību, ka nodoklis par neadresētajiem sūtījumiem liktu reklāmdevējiem apdomāties un argumentēja, ka drukātā reklāma ne vien nodara kaitējumu dabai un apgrūtina iedzīvotājus ar lieku makulatūru, bet arī veicina atkritumu apsaimniekošanas izmaksu pieaugumu. Jāpiebilst, ka asākos iebildumus pret VARAM ieceri pērn rudenī cēla Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija.
Sūdzas par nesaņemšanu
Tikmēr neadresēto pasta sūtījumu daudzums uzņem apgriezienus. Īpaši daudz to ir lielākajās pilsētās, kur valda asāka mazumtirgotāju konkurence. Diena saskaitīja, ka, Rīgā Zolitūdes mikrorajona daudzdzīvokļu nama pastkastītē nedēļā sakrājas 18 neadresētu sūtījumu - tajos tiek reklamētas galvenokārt lielveikalu un aptieku tīklu akcijas preces. Aptaujātie iedzīvotāji izsaka neapmierinātību, ka neadresētā reklāma viņu pastkastēs nereti nonāk tādos apjomos, ka tiek samurcīti vai bojāti gaidītie sūtījumi vai abonētā prese.
Taču lielveikali nav gatavi piekāpties - visu lielāko tirdzniecības tīklu pārstāvji uzsver, ka drukātā reklāma ir efektīvākais klientu informēšanas veids. «Mēs ļoti izjūtam akcijas avīžu ietekmi uz pircējiem, jo to iznākšanas dienās ievērojami palielinās cilvēku plūsma un pārdošanas apjomi,» norāda a/s Prisma Latvija pārstāve Māra Trēziņa. SIA Rimi Latvija cenšoties radināt pircējus pie digitālo kanālu izmantošanas un aicina pieteikties e-jaunumiem. «Tomēr jāņem vērā, ka gados vecākiem cilvēkiem ir ļoti svarīgi saņemt informāciju tieši savā pastkastītē, lai salīdzinātu cenu piedāvājumu starp dažādiem veikaliem un ietaupītu iepērkoties,» skaidro uzņēmuma pārstāve Kristīne Ciemīte-Kupre, piebilstot, ka Rimi zvanu centrā trešdaļa zvanu ir no pircējiem, kuri sūdzas par nesaņemtiem akcijas bukletiem.
Par drukātās reklāmas izdevīgumu patērētājiem iestājas arī SIA Maxima Latvija. Tās pārstāvis Jānis Beseris norāda - daudzi cilvēki uzņēmuma veiktajās aptaujās atzīmējuši, ka akciju avīzes palīdzot viņiem aprast ar Latvijas jauno valūtu, mājās mierīgā gaisotnē izpētot cenas un salīdzinot tās gan eiro, gan latos. «Jāinformē izplatītāji, uz savas pastkastītes uzlīmējot zīmīti, ka adresāts nevēlas saņemt reklāmas izdevumus. Esam vienojušies ar piegādātājiem, ka viņi šādu lūgumu strikti ievēros,» piebilst veikalu Maxima pārstāvis.
Var glābt uzlīme
Vairākas vides aizstāvju organizācijas rīkojušas akcijas, bez maksas dalot uzlīmes ar uzrakstu «Neadresētus sūtījumus lūdzu neievietot». Kāds Latvijas Radio veikts eksperiments pierādīja, ka šāda uzlīme uz pastkastes par trim ceturtdaļām samazina saņemto bukletu daudzumu.
Savukārt no Latvijas pasta izplatītajiem reklāmas materiāliem iespējams atteikties, uzrakstot iesniegumu. Pasts gan piegādā tikai aptuveni ceturto daļu no valstī izplatītās neadresētās reklāmas. VARAM dati liecina, ka gadā iedzīvotāju pastkastītēs nonāk 2000 tonnu drukātās reklāmas, bet nozares aplēses liecina, ka apjoms ir desmit reižu lielāks, pārsniedzot 20 000 tonnu gadā. Salīdzinājumam - vienas atkritumu izvešanas mašīnas ietilpība ir piecas tonnas.
No šā gada dabas resursu nodoklis piemērots ūdens lietošanai elektroenerģijas ražošanā hidroelektrostacijās, kā arī par Latvijā ievestām uguņošanas ierīcēm. Valsts ieņēmumu dienests dabas resursu nodokļa iekasēšanā šogad plāno vislielāko kāpumu - par 19 procentiem jeb 3,66 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.