Šodien valdības ierosinājumu par IIN un pievienotās vērtības nodokļu samazināšanu skata Saeimas Budžeta un finanšu komisija, opozīcijā esošās ZZS frakcijas deputāti ierosinājuši IIN mazināt straujāk - no 25% līdz 16% jeb par deviņiem procentpunktiem trīs gadu laikā, kas atbilst Reformu partijas pirmsvēlēšanu laikā dotajam solījumam. ZZS arī prasa valdībai nodrošināt, lai IIN likmes samazinājums pašvaldību budžeta ieņēmumus neietekmē negatīvi.
«Ir jārunā par proporciju starp sociālajiem maksājumiem un IIN, jo jūtams efekts, piemēram, ēnu ekonomikas ierobežošanā būtu, straujāk mazinot tieši sociālos maksājumus,» ir pārliecināts M. Pūķis, kurš valdības iecerē saskata vieglākā ceļa iešanu, atsakoties no asas diskusijas par sociālās apdrošināšanas iemaksām. Viņš ir skeptisks par to, ka valdības iecerētā IIN mazināšana par vienu procentpunktu nākamgad un par diviem punktiem 2014. un 2015. gadā nodrošinās jūtamu investīciju pieplūdi. Tieši ekonomikas attīstība ir viens no mērķiem, ko, gatavojot likumprojektu, uzsver Finanšu ministrija: «Darbaspēka nodokļu reformas mērķis būtu Baltijas valstu konkurence par investīcijām un darba vietām, nodrošināt Igaunijai un Lietuvai izmaksu ziņā līdzvērtīgus darbaspēka nodokļus. (..) tiktu samazināti arī nabadzības un strukturālā bezdarba riski, kā arī ēnu ekonomika.» M. Pūķis uzsver, ka pašvaldības turpinās aktīvu diskusiju, tajā skaitā arī par IIN un sociālās apdrošināšanas iemaksu proporciju darbaspēka nodokļu struktūrā. «Mēs šo diskusiju izvērsīsim plašāk, lai kļūda tiktu labota.»
IIN likmes samazināšana par pieciem procentpunktiem pašvaldības nostādīs graujošā situācijā, uzskata Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij), vēsta LETA. «Ja IIN tiek samazināts no 25% līdz 20% 2015. gadā, tādā gadījumā pašvaldību ieņēmumi no IIN samazinās par 21%, kas, protams, nostāda katastrofālā situācijā pašvaldības. Pašvaldības paliek bez naudas, jo IIN vidēji pašvaldībās veido 75% no pamatbudžeta ieņēmumiem.» Arī viņš uzskata, ka ieņēmumu kritums būtu kompensējams ar visu IIN ieņēmumu novirzīšanu pašvaldību budžetā. Saskaņā ar šāgada budžeta ieņēmumu prognozi pašvaldību budžetos no IIN ieņēmumiem jānonāk 650 miljoniem latu.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kurš ir viens no aktīvākajiem darbaspēka nodokļu mazināšanas aizstāvjiem, uzskata, ka par kompensējošiem mehānismiem pašvaldībām noteikti ir jādiskutē. «Ir pilnīgi skaidrs, ka pašvaldību budžetiem nevajadzētu ciest no darbaspēka nodokļu samazināšanas.» Līdzīgu viedokli pauž arī Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomniece Elīna Egle, piebilstot, ka noteikti jāturpina arī darbs pie jauna pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānisma.