No ekspertu viedokļiem nākas secināt, ka šis gads mūsu valsts ekonomikai varētu būt mazāk veiksmīgs un, ļoti iespējams, Latvijas tautsaimniecība uzrādīs zemāko pieauguma tempu kopš 2010. gada.
Lēni šļūkā
«Latvijas ekonomika aug lēni, un pašreizējos aptuveni 2% var raksturot kā šļūkšanu. Faktiski visi sektori gada griezumā aug, tomēr temps ir ļoti lēns. Izņēmums ir būvniecība, kur gada pirmajā pusē kritums ir ap pārdesmit procentiem. Tik lielus un ilgstošus kritumus parasti redz dziļas recesijas laikā, bet šoreiz tas galvenokārt ir pašu izraisītas Eiropas Savienības (ES) fondu ieplūdes kavēšanās dēļ,» situāciju raksturo Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks.
Savukārt pēc Finanšu ministrijas (FM) Tautsaimniecības analīzes departamenta Makroekonomikas nodaļas vadītājas vietnieces Ievas Vējas domām, ekonomikas izaugsmi bremzējošie faktori pašlaik lielā mērā saistās ar nenoteikto ārējo situāciju, tajā skaitā joprojām saspīlēto ģeopolitisko situāciju reģionā, kā arī jauniem riskiem saistībā ar Lielbritānijas Brexit, un tas mazina investoru vēlmi ieguldīt Latvijā.
«Latvijas galvenajos eksporta tirgos - ES dalībvalstīs un it īpaši eirozonā - ekonomikas izaugsme gan kļuvusi straujāka, tomēr pieauguma tempi joprojām ir zemi salīdzinājumā ar citu attīstīto valstu ekonomikām. Pieprasījums pēc Latvijas eksporta nav kļuvis spēcīgāks kā iepriekšējos gados. Papildus tam turpina sarukt Latvijas eksports uz Krieviju - gan sankciju, gan zemā rubļa kursa ietekmē,» ārējos faktorus komentē I. Vēja.
Uz iekšējiem resursiem
Latvijas Bankas (LB) ekonomists Igors Kasjanovs norāda, ka Latvijas ekonomika jau kādu laiku dzīvo uz iekšējo resursu rēķina, proti, izaugsmi virza privātais patēriņš, tas ir, mājsaimniecību tēriņu pieaugums, ko noteica situācijas uzlabošanās darba tirgū, respektīvi, nodarbinātības un samērā straujš atalgojuma kāpums.
Tomēr LB eksperts arī skaidro, ka straujš atalgojuma kāpums nevar turpināties ilgstoši tādā situācijā, kad eksportā dažādu ārēju faktoru ietekmē valda stagnācija. «To arī var redzēt - atalgojuma kāpums pakāpeniski kļūst mazāks, un secīgi arī mājsaimniecību tēriņi aug lēnāk nekā iepriekš. Ekonomikas izaugsmi pašlaik veicina zemās naftas cenas - tās ļauj vairāk braukt ar transporta līdzekļiem vai vairāk līdzekļu atlicināt citu preču un pakalpojumu iegādei -, bet šī faktora ietekme mazināsies,» brīdina I. Kasjanovs. Tomēr viņš vienlaikus vērš uzmanību arī uz pozitīvām iezīmēm.
Kā vienu no tām viņš min aktivitātes kāpumu nekustamā īpašuma tirgū. «Redzam, ka atjaunojas gan darījumu skaits, gan kreditēšana. Taču saglabājas arī virkne risku. Ekonomikas izaugsme galveno ārējās tirdzniecības partnervalstu vidū joprojām nav noturīga, kas ierobežo eksporta iespējas. Par labu tautsaimniecības attīstībai nenāk arī Brexit, lai arī vērtējam, ka tā tiešie efekti ir visai nelieli. No nozarēm lielākās bažas raisa transporta pakalpojumi - šobrīd nav saredzami faktori, kas varētu likt atjaunoties nozīmīgai izaugsmei šajā nozarē - vienai no lielākajām mūsu tautsaimniecībā,» spriež I. Kasjanovs. Runājot par tautsaimniecības pieauguma izredzēm šogad, viņš teic, ka LB aktualizētā prognoze paredz, ka šogad valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātajiem datiem varētu pieaugt par 2%. «Tomēr jūlija beigās publicētais IKP ātrais novērtējums par šā gada otro ceturksni ir vēl viens papildu brīdinājums ekonomikas politikas un budžeta veidotājiem. Ja arī precizētais IKP novērtējums būs tuvs ātrajam novērtējumam, tad visai droši varēs teikt, ka IKP pieaugums šogad nesasniegs 2% robežu, bet gan būs 1,5-2% intervālā,» konjunktūru skaidro ekonomists.
Zemāka IKP pieauguma prognoze par pērn sasniegtajiem 2,7% šobrīd ir arī FM un Swedbank.
Jāmaina vide
Komentējot lēnās izaugsmes iemeslus, M. Kazāks teic, ka var piesaukt jau par standarta atrunu kļuvušos ģeopolitiskos riskus un ES fondu ienākšanas kavēšanos, bet tā esot tikai aisberga redzamā daļa. Daudz fundamentālāks faktors ir nespēja savlaicīgi veikt pārdomātas strukturālas pārmaiņas, kas dod ekonomikai jaunu elpu.
Eksperts stāsta, ka Latvija sasniegusi diezgan augstu ražīguma līmeni tuvu 65-70% no ES vidējā līmeņa. Taču, lai Latvijas ekonomika turpinātu augt krietni straujāk par ES aptuveni 1,5% gadā, nepieciešams kvalitatīvi mainīt ekonomikas vidi.
«Ar divriteni motociklu sacensībās uzvarēt nevar. Proti, bez kvalitatīvākas tiesiskās vides, bez mazākas ēnu ekonomikas, bez labākas izglītības kvalitātes, bez pārdomātākas nodokļu politikas un citiem jau, šķiet, bezgalīgi apspriestiem, bet līdz šim ļoti kūtri ieviestiem uzlabojumiem straujāka ekonomikas izaugsme nav iespējama, var būt tikai īslaicīgs uzrāviens, kas ātri vien apsīks un ilgstošu un strauju ienākumu kāpumu nedos,» prognozē M. Kazāks.
Runājot par šībrīža situāciju, viņš teic, ka mājsaimniecības joprojām ir piesardzīgas tērēt un aizņemties, bet uzņēmumi nezina, kur investēt, jo izaugsmes tempi ir lēni un nenoteiktība gan par ES fondu ieplūdi, gan eksporta pieprasījumu ir būtiska. Eksperts norāda, ka izaugsme paātrinātos, ja mazinātos neskaidrība un noskaņojums uzlabotos. Tas sev līdzi pavilktu kreditēšanas pieprasījumu un līdz ar to arī naskāku investīciju aktivitāti un kopumā visas ekonomikas straujāku izaugsmi. «Uzņēmēji ir pārāk piesardzīgi - lai gan ģeopolitisku risku ir daudz, ES ekonomika tomēr aug un aptuveni 1,5% kāpums nemaz nav tik peļams. Līdzīga izaugsme tiek gaidīta arī turpmākajos pāris gados - eksporta pieprasījums ir, turklāt tas ir augošs. Jāuzsver, iespējas eksportēt ir,» optimismu saglabā M. Kazāks.
Arī jaunākie ārējās tirdzniecības dati liecina par zināmiem situācijas uzlabojumiem, tiesa, visai nelieliem, jūnijā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi eksporta apjomiem palielinoties par 0,4%. Tomēr tas ir labāks rādītājs nekā gada pirmajos mēnešos, kad eksporta apjomi saruka.