Turklāt kucēns kakā un čurā, un ir jāceļas agri no rīta vai vakarā, arī lietū un aukstumā draudziņš jāved ārā, un ir vēl daudz citu pienākumu, kuri būs obligāti jādara desmit piecpadsmit gadu garumā. Kā izzināt, vai bērnam interese un mīlestība pret dzīvnieku būs noturīga?
Iespējams, ka psihologiem ir zinātniski pamatoti ieteikumi šādiem gadījumiem. Es aicinātu veikt vienkāršu pārbaudi - brīvdienās vai darba dienu vakaros aizbrauciet ar savu bērnu uz dzīvnieku patversmi. Lai atvase dodas garākā pastaigā ar kādu suņuku. Pavērojiet, kā bērns izturas par dzīvnieku, vai ir mīļš un pacietīgs? Vienā reizē to noteikti nenoskaidrosiet. Brauciet vēl un vēl. Ja bērns sasniedzis pusaudža vecumu, ļaujiet viņam pieteikties patversmē par brīvprātīgo palīgu un pilnā mērā izbaudīt rūpes par bārenīšiem. Iespējams, ka drīz atvase vairs nebūs tik uzstājīga prasībā pēc sava mājdzīvnieka. Bet iespējams arī, ka vēl sirsnīgāk lūgs iegādāties viņam četrkājainu kompanjonu. Tad izpildiet viņa lūgumu ar mierīgu sirdi.