Tiem, kuri dīdīsies, audzinātāja par mierīgu gulēšanu piesolīs konfekti. Pie institucionālās aprūpes režīma viņi esot tik ļoti pieraduši, ka no pusdienlaika snaudas atmostas vienlaikus - gluži kā pēc komandas. Ir skolas diena, un bez jaunākās grupas audzēkņiem un kāda uzvedības problēmu mākta pusaudža, kurš atsakās iet uz skolu, skatās ļoti skaļi uzgrieztu televizoru un reiz esot izsmēķējis audzinātājas zaļās tējas lapas, citu bērnu Līkumos nav. Uz savu māju iestādi viņi neatbrauks arī vakarā, daudzi - pat ne nedēļas nogalē, jo dzīvo internātskolās dažādās Latvijas vietās, pat pārsimt kilometru attālumā.
Šāda prakse bez plašas ievērības un sašutuma pastāvējusi ilgus gadus, līdz pirms pāris nedēļām par to ziņoja Tiesībsarga biroja (TB) darbinieki, iepazīstinot ar gadu ilgas bērnunamu izpētes rezultātiem. Līkumi negatīvi izceļas citu iestāžu vidū - no 54 skolas vecuma bērniem 44 mācās un nakšņo internātskolās, kurās viņi tiek uzturēti par valsts naudu. Tikmēr bērnunams tik un tā saņem maksu par aprūpes pakalpojumiem - 398 eiro mēnesī par katru bērnu no viņa vecāku deklarētās pašvaldības. Tas nozīmē, ka ik mēnesi iestādes kontos par bērniem, kuri tur faktiski nedzīvo, ieplūst 17,5 tūkstoši eiro. Taču par stundas tarifa likmi algotie audzinātāji nodarbināti netiek, nenākas vārīt pilnus zupas katlus un uzkopt tukšās telpas. Kur paliek šī nauda, un kāpēc bērni tiek sūtīti «divkāršā trimdā» - vispirms tālu prom no dzimtās vietas uz bērnunamu, pēc tam vēl tālāk uz internātskolu? Šie jautājumi uzdodami 22 bērnunamiem; tiesībsarga Jura Jansona asākā kritika tikusi viņa vārda brālim Jurim Boķim - Līkumu direktoram un līdz ar to arī visu 60 tur dzīvojošo bērnu aizbildnim. Sekoja atbilde - tiesībsargs neesot iedziļinājies bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpes sistēmā un bārstās ar populistiskiem paziņojumiem, jo tuvojas viņa pilnvaru beigu termiņš. Situācija tēlaini salīdzināma ar skatu, kas paveras no Līkumiem, - Daugavas pretējā krastā kā civilizācijas mirāža rindojas Pļaviņu māju jumti un krāsainās fasādes. Šķiet, tiesībsargs un bērnunama direktors sakliedzas no dažādiem krastiem, un viens otru nesadzird. Turklāt viss pagaidām liecina, ka likteņa pievilto bērnu situācija neuzlabojas tieši amatpersonu destruktīvās darbības dēļ.
Pastumj malā tēvu
Tiesībsargs izceļoties ar kategorisku un augstprātīgu izturēšanos, tādēļ viņa vadītā biroja pētījuma prezentēšana rezultējusies personāliju konfliktā. Tieši tajā piektdienā, kad J. Boķis kopā ar savu darba devēju - Salas novada pašvaldības vadītāju Irēnu Sproģi (Vienoti mūsu novadam) - devās uz Rīgu piedalīties Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) organizētā pasākumā, kurā tikās bāriņtiesu, sociālo dienestu un citu bērnunamu vadītāji, kā arī pats J. Jansons, Līkumos bez iepriekšēja saskaņojuma ieradušās TB darbinieces, lai intervētu bērnus. Viņi atradās uz vietas, jo tajā nedēļā bija skolēnu brīvlaiks. «Bez manas atļaujas - drīkst vai nedrīkst runāt ar bērniem -, arī bez jebkāda pavaddokumenta. Iedomājieties situāciju, ka tiesībsargs var ielauzties jebkurā ģimenē un pastumt malā tēvu!» salīdzina J. Boķis. TB pārstāve Ruta Siliņa skaidro - viņi neesot zinājuši, ka J. Boķis todien neatradīsies Līkumos, un pavaddokuments atvests nākamajā pārbaudes reizē pēc četrām dienām. Tikmēr tikšanās LPS aizvadīta augstos toņos, un vienā brīdī J. Jansons pateicis J. Boķim, lai viņš beidz muldēt, un telpu pametis. «Viņam, ieņemot tādu amatu, vajadzētu prast uzklausīt dažādus viedokļus. Jansona kungs problēmu saskatījis bērnunamos, bet es viņam centos iestāstīt, ka tā ir citur. Lai viņš paskatās, no kurienes šie bērni pie mums nonāk - no nelabvēlīgām ģimenēm! Tad aiztaisām šo krānu ciet, un lai viņš kā tiesībsargs tam pievērš uzmanību. Esmu par to, ka bērniem jāaug ģimenē un bērnunami būtu jālikvidē, taču no tā vien problēma neatkritīs,» saka J. Boķis.
Kāpēc viņa aizbilstamie tiek sūtīti uz internātskolām? Daudziem esot attīstības traucējumi, kuru dēļ pašvaldības pedagoģiski medicīniskā komisija šos bērnus apzīmogojusi ar speciālās izglītības kodiem. Taču vietējās skolās viņiem piemērotas programmas nav ieviestas, tāpēc «man viņš jāved uz to skolu, kas viņam ir piemērota, lai kur tā atrastos». Tā kā bērnus no un uz dažādām debespusēm katru dienu nav iespējams izvadāt, internāti esot labākais variants. Puse no skolas bērniem mācās ap 20 kilometriem attālajā Biržu internātpamatskolā, taču arī viņi spiesti tur nakšņot. «Šie bērni ir specifiski, daudzi līdz nokļūšanai bērnunamā klaiņojuši, nav mācījušies. Ja viņiem stundas beidzas divos, visus sapulcināt un atvest ir neiespējamā misija, jo citi kaut kur aizklīst,» skaidro J. Boķis un piemetina, ka tiesībsargs spriež no pozīcijas, kurā nav saskāries ar problēmu māktiem bērniem.
Ekstautpartijiešu rūpals?
Līkumi ir Salas novada pašvaldības aģentūra, un situācija bāreņu namā krasi mainījās pēc novadu reformas. Pirmais I. Sproģes darbs bija vietējās Sēlpils skolas likvidācija, tajā mācījās lielākā daļa Līkumu audzēkņu. Tika nomainīta arī bāreņu nama vadība - direktora krēsls konkursa kārtībā ticis I. Sproģes partijas biedram J. Boķim, ar kuru viņa pazīstama jau daudzus gadus, jo iepriekš abi darbojušies nu jau likvidētajā Tautas partijā.
Kāda bērnunama pārstāvis TB rīkotajā konferencē pagājšgada nogalē norādīja, ka bērnu aprūpe valsts mērogā padarīta par preci un tirgu, kurā galvenā loma ir cenai, nevis kvalitātei. TB secinājis, ka bērni tiek ievietoti bērnunamos tālu no vecāku dzīvesvietas un tas ir tāpēc, ka pakalpojuma sniedzējus lielās pašvaldības spiestas izraudzīties iepirkuma konkursā. Kad aprūpes iestādē pavadīts noteikts laiks, bērna atrašanās tajā - pretēji likumam - netiekot pārskatīta. Ja pašvaldības bāreņu namus uztur kā ienesīgus projektus, minētā situācija ir tām izdevīga, turklāt, kā Diena rakstīja jau iepriekš, nekas netraucē vietvaru algotajām komisijām speciālās izglītības programmas bērniem piemērot, balstoties uz uzpūstām diagnozēm. Tas nozīmē, ka bērns būtu varējis mācīties parastā skolā, taču speciālās izglītības programmas nepieciešamība noder par attaisnojumu viņa aizsūtīšanai uz tālu internātu. Aizdomas, ka pēc līdzīgas shēmas darbojas arī Līkumi, pastiprina fakts, ka pašvaldības noteiktā bērnu aprūpes pakalpojuma maksa šeit ir viena no zemākajām valstī. Tas ļauj iegūt pēc iespējas vairāk bērnu aprūpes tiesības un saņemt naudu, ikdienas aprūpi vairumā mēnešu neīstenojot. I. Sproģe gan shēmas esamību noliedz un saka, ka dome spiesta Līkumus papildus dotēt - gadā iztrūkstošā summa esot vidēji 20 tūkstošu eiro. Taču te viņas un J. Boķa teiktais nesaskan.