Pēc svinīgās ceremonijas I. Kalviņš žurnālistiem atzina, ka gribētos saņemt augstāko novērtējumu, bet arī otrā vai trešā vieta viņam un Latvijai ir ļoti liels sasniegums. Viņš arī norādīja, ka jebkuram zinātniekam ir svarīga sabiedrības atzinība un izpratne, ka zinātne valstij ir vajadzīga, īpaši - ja runa ir par Latviju. «Ir ļoti būtiski, lai sabiedrība saprot, ka zinātnieks jau nestrādā tāpēc, ka viņam maksā, vai nestrādā tāpēc, ka viņam nemaksā. Zinātnieka misija ir dot sabiedrībai to, kā tai vēl pietrūkst. Un, ja mēs to varam izdarīt, mēs esam laimīgi,» uzsvēra I. Kalviņš.
Augsto apbalvojumu Eiropas Patentu biroja žūrija pasniedz jau desmito gadu, un šogad balvas ieguvēju vidū ir zinātnieki no Austrālijas, Austrijas, Ķīnas, Francijas, Japānas, Nīderlandes un Šveices. Kopumā Parīzē vakar pulcējās 15 šīs balvas nominantu no 11 valstīm.
I. Kalviņš lielo atzinību Eiropas mērogā izpelnījies par savā 45 gadus ilgajā karjerā sasniegto - radīta jauna medicīnisko preparātu paaudze, kas imitē dabiskus organiskos savienojumus. Šiem preparātiem ir liela nozīme sirds un asinsvadu slimību, Alcheimera slimības, iekaisuma un hronisku sāpju novēršanā un ārstēšanā, un ir pierādīta to iedarbība veiksmīgā cīņā pret vēzi. Zinātnieka nozīmīgākais izgudrojums meldonijs ir pamatā preparātam Mildronāts - vienam no veiksmīgākajiem medicīniskajiem preparātiem, kas radīti Latvijā. Pie sasniegtā zinātnieks nedomā apstāties un norāda, ka vēlas ļaundabīgos audzējus uzvarēt.
I. Kalviņa konkurents - balvas ieguvējs Šveices zinātnieks A. Mancs - atzinību saņēma par pētījumiem mikrofluīdikā un izgudrojumu - mikročipa laboratoriju. Pateicoties viņa darbam, ir iespējams nodrošināt ātras kompleksas analīzes ārpus laboratoriju telpām, izmantojot ierīci, kas nav lielāka par dažiem milimetriem.
Kategorijā Industrija galveno balvu saņēma Austrijas zinātnieks Francs Amtmanis un Francijas zinātnieks Filips Mogars, kuru vadītā komanda izgudrojusi NFC datu pārraides tehnoloģiju, paverot gandrīz neierobežotas iespējas mobilo ierīču lietošanā. Nominācijā Mazie un vidējie uzņēmumi uzvarētāja ir Laura Johanna van Vēra no Nīderlandes un viņas komanda par gēnos balstīta krūts vēža testa izgudrošanu. Kā Dienai norādīja zinātniece, viņa vēlējusies izprast, kāpēc daļai sieviešu ir augstāks un daļai - zemāks risks vēža šūnām attīstīties atkārtoti. Pētniecības kategorijā augstāko apbalvojumu ieguva Ludviks Leiblers no Francijas par jaunu polimēru tipu, kas pazīstami kā vitrimēri. Savukārt kategorijā Valstis ārpus Eiropas balvu ieguva Sumio Iidzima, Akira Kosio un Masako Judasaka no Japānas par oglekļa nanocaurulīšu izgudrojumu. Vēl tika apbalvoti arī populārākie zinātnieki, kurus noteica pēc iedzīvotāju balsojuma, - tie izrādījās austrālietis Īans Freizers un ķīnietis Dzjaņs Džou, kuri izstrādājuši vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusu (HPV) sievietēm.