gadu sākumā šie politiķi būtu ilgi sēdējuši televizorā un skolojuši banku lietās neiesvaidīto tautu, kaut vai izskaidrojot to, ka naudas noguldīšana uz tik ārprātīgiem procentiem (1993. gadā Banka Baltija maksāja 90 procentu gadā) ir liels risks un zaudējuma gadījumā nāksies vainot sevi, jo esi ticis brīdināts. Bet acīmredzot mērķi bija citi, vai arī atkarība no šo banku atbalsta pārāk liela - vai gan citādi tie, kam bija jāuzrauga bankas, būtu atļāvušies sevi vazāt aiz deguna un apmierinājušies ar acīmredzami nepilnīgu informāciju. Līdz pienāca 1995. gada maija dienas, kad augonis sprāga un Bankas Baltija vārds kļuva par stabilu līderi avīžu virsrakstos. (Diena, gods kam gods, jau labu laiku pirms Bankas Baltija kraha savos rakstos bija pievērsusi uzmanību dažiem Bankas Baltija uzraudzības padomes priekšsēdētāja Aleksandra Laventa darbības aspektiem, tostarp viņa saitēm ar Lietuvas kriminālo aprindu pārstāvi Georgiju Dekanidzi, kuram par žurnālista Vīta Liņģa slepkavības organizēšanu tika piespriests nāvessods.)
Pirms 20 gadiem, 1995. gada 17. maijā, Dienas pirmo lapu rotāja milzu virsraksts Valdība glābj Banku Baltija. Tobrīd daudziem šķita, ka cerība vēl nav zaudēta. Žurnālistes Baiba Melnace un Anita Smoļenska vēstīja, ka valdība nolēmusi palīdzēt Bankai Baltija izkļūt no finansiālajām problēmām. Finanšu ministrs Andris Piebalgs preses konferencē tobrīd vēl nevarēja atbildēt, vai bankas vadība tiks atstāta un cik liela varētu būt bankas darbības turpināšanai nepieciešamā naudas summa - tā varot būt starp nulli un 50 miljoniem dolāru. Valdības atbalstu situācijas stabilizēšanai bija prasījis Latvijas Bankas prezidents Einars Repše. Piebalgs aicināja BB noguldītājus necelt paniku un neņemt ārā naudu no šīs bankas, jo tādējādi problēmas tikai palielinātos un cietēju būtu daudz vairāk. Valdības atbalstu Bankai Baltija Piebalgs pamatoja ar to, ka šajā bankā glabājas 500 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju nauda, un arī ar to, ka BB bankrota gadījumā ciestu visa Latvijas ekonomika un iekšzemes kopprodukts samazinātos par 10 procentiem. Sarunās starp valdību un BB par 50 procentu bankas akciju pārņemšanu valdības rīcībā būtu bijusi izvēle, vai valdība šīs akcijas nopērk par vienu latu vai saņem pilnīgi par velti.
Tajā pašā Dienā trešās lapas rakstā Bandītiem atkal jauns līderis figurēja arī tādu personu vārdi, kuri bijuši saistīti ar Bankas Baltija pirmsākumiem, proti, viens no «pārdaugaviešu» vadītājiem Boriss Raigorodskis un firmas Pārdaugava bijušais prezidents Vladimirs Ļeskovs, kurš tobrīd jau uzturējās Maskavā. Par bandītu jauno līderi saskaņā ar Iekšlietu ministrijas ziņām bija kļuvis cilvēks ar iesauku Klops.
17. maijā ziņas par Banku Baltija vēl pieļāva bankas glābšanas iespēju. Taču jau 18. maija Diena vēstīja: Bankas Baltija glābšana ieilgst, un Dienas komentētājs Guntis Rozenbergs komentārā Lavents un Freimanis jāpadzen no Bankas Baltija rakstīja: «Nepiedodami pirmām kārtām ir tas, ka Latvijas Banka tik pavirši līdz šim veikusi komercbanku uzraudzību un tikai tagad, kad uguns jau ir pakulās un finanšu sistēma deg baltām liesmām, sāk nopietni iejaukties procesā.»
23. maijā akciju sabiedrības Banka Baltija darbība tika apturēta, jo bija atklājies, ka banka faktiski ir izzagta. Pagāja gadi, un nu jau mēs zinām ne tikai to, ka bankas mēdz bankrotēt arī citu iemeslu dēļ, bet arī to, ka vēlētājs politiķiem spēj piedot paviršību garlaicīgajā banku uzraudzības darbā, ja tie māk smuki vicināt gaismas zobenu.