Līdz brīdim, kad Rīga tiks pie sava laikmetīgās mākslas muzeja, vēl jāpaciešas, tikmēr trenējot savu skatīšanās un uztveres pieredzi, kas ne vienmēr ir skaidra un viennozīmīga. Mākslas muzejā Rīgas birža Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas programmas TETE-A-TETE 2015 ietvaros nupat kā atvērta laikmetīgās mākslas izstāde Ar septiņjūdžu zābakiem. Pirmā pietura - Dānija, kas skatītājiem līdz 25. oktobrim piedāvā iepazīt Tenderas Mākslas muzeja kolekciju.
Šī ir pirmā izstāde, ar kuru Borisa un Ināras Teterevu fonds sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju iepazīstina ar Baltijas jūras reģiona muzeju labākajiem laikmetīgās mākslas krājumu piemēriem. Tenderas Mākslas muzejs atrodas Dānijā, Jitlandes dienvidos, netālu no robežas ar Vāciju un 2010. gadā Dānijā ieguvis titulu Gada muzejs. Tā laikmetīgās mākslas kolekcija fokusējas uz XX un XXI gadsimta tendencēm Ziemeļeiropas mākslā. Izstādes kurators Norberts Vēbers ir Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja starptautiskās ekspertu komisijas loceklis un veidojis darbu atlasi arī izstādei Ar septiņjūdžu zābakiem. Pirmā pietura - Dānija, vēloties uzsvērt laikmetīgās mākslas muzeja kā cilvēku komunikācijas centra nozīmi. «Tenderas Mākslas muzejs ir pievilkšanas punkts, cilvēku satikšanās punkts pilsētiņā ar 38 000 iedzīvotāju, bet turp brauc interesenti arī no visas apkārtnes. Ideja par muzeju kā cilvēku un dažādu kultūru tikšanās vietu ir arī Rīgas biržas uzstādījums, un laikmetīgā māksla ir laba tikšanās un komunikācijas tēma,» stāsta Vita Birzaka, mākslas muzeja Rīgas birža izstāžu kuratore.
Izstādē skatāmie darbi nepārstāv tikai Dānijas mākslu - ir arī norvēģi, somi, zviedri, vācieši u. c. V. Birzaka uzskata, ka mentalitātes līmenī, arī ja runājam par laikmetīgās mākslas darbiem, tomēr parādās nacionālas iezīmes. Skatoties slavenā somu tēlnieka Kaina Tapera skulptūras un gleznu, vērojams, ka viņš izmanto senās amatniecības rīkus kā kaltu un cirvi, kaut arī darbos ietvertā ideja ir universāla. Savukārt vācu mākslinieka Rafaela Reinsberga ready-made materiālu instalācija Potsdamas telpa ir atsauce uz postpadomju laiku. «Uz izstādi gribu aicināt visus interesentus, ne tikai tos, kas jau norūdījuši savu skatījumu uz laikmetīgo mākslu. Ikviens var iziet no tradicionālās pozīcijas, kurā ir vēlme mākslas darbu salīdzināt ar dabā redzamo un atpazīstamo, bet es ieteiktu novērtēt ideju. Šie darbi tapuši, balstoties uz formas, ritma un krāsas kompozīciju, ar kuras starpniecību tiek paustas mākslinieka emocijas un iekustinātas arī skatītāja sajūtas,» aicina V. Birzaka.