Stāsts grozījās ap trim lielveikalu vaļiem, uz kuriem Latvijā bija iecerēts balstīt patērētāju pasaules ēku. «Šobrīd Rīgā daudzmaz reāli ir tikai divi pasaules standartiem atbilstoši lielveikalu projekti - Varner Baltija iecerētā universālveikala Centrs rekonstrukcija un grandiozā jaunbūve Krasta ielā, kur firma Europe Center plāno jau šogad atvērt pārtikas un rūpniecības preču tirdzniecības centru,» vēstīja Mārtiņš Ķibilds. «Trešais, pagaidām visattālākais projekts, ko iecerējusi firma Koblenz un partneri, paredz lielveikala celtniecību iepretī viesnīcai Latvija - tur, kur uz augstā torņa greznojas Koblenz reklāma. Citu projektu, vismaz puslīdz redzamu un reālu, nav. Vietējais kapitāls vēl arvien tiek tikai uzkrāts, un bizness šķiet reti kuram padevies tik stabils, lai varētu riskēt ar naudas ieguldīšanu. Cik šādā biznesā svarīga stabilitāte, apliecina divu nu jau izčākstējušu gigantu - Bankas Baltija un Bonus - kopīgais projekts par pārtikas lielveikalu tīkla izveidi. Tika izveidota kopfirma Supermārketu kompānija, gandrīz pabeigts trīsstāvu veikals Tērbatas un Ģertrūdes ielas stūrī, no Rīgas domes izprasīts gabals uz Krasta ielas, taču - iecere izčibēja līdz ar tās autoriem.»
Tālāk rakstā tika iezīmēts vikingu investoru karagājiena mērķis, jaunās pasaules celšana Armijas ekonomiskā veikala vietā (ar šo aprakstu var doties uz attiecīgo vietu un salīdzināt uzcelto ar iecerēto). «Tā ēka, kurā līdz šim atradies Centrs, būs tikai viena no veikala daļām. Platības ziņā no pamatēkas daudz neatpaliks jaunās tirdzniecības telpas tagadējo Centra noliktavu vietā - tās ir divas ēkas Audēju ielā blakus esošajam veikalam. Tajās tirgošot mēbeles, santehniku, elektropreces un mājamatniecības piederumus. Trešā projekta kārta - tā sauktā bumbu patvertne, kas kā neglīts plācenis iespiedies starp universālveikalu un Kalēju ielu un kuras funkcionālā jēga, šķiet, nav skaidra nevienam. Šobrīd dominējošā iecere ir izveidot tur sporta kompleksu. Visbeidzot pēdējais posms - tā ir pussabrukusi ēka Teātra ielā gandrīz blakus ManTess viesnīcai. Tur norvēģi grib ierīkot viesnīcu, restorānu un biroja telpas. Vecajā veikala ēkā esošais princips - apakšā pārtika, augšā viss pārējais - tiks saglabāts. Taču, ieviešot pašapkalpošanos, tiks likvidēta nejēdzīgā tirdzniecība ar neskaitāmajām letēm un rindām. Atsevišķi mazi veikaliņi 1. stāvā iecerēti tikai ziediem, dzērieniem un svaigai, uz vietas ceptai maizei. 2. stāvā dominēs apģērbi un apavi, trešajā - sporta preces un jauniešu apģērbi mazos, caurstaigājamos veikaliņos, ceturtajā - aizkari, gultasveļa, mēbeles, arī darbarīki un krāsas. Piektais būs «ēdamais» stāvs - kafejnīca, bārs un demokrātisks dienas restorāns agrākās šļauganās Astorijas vietā. Priecējoša ir ideja 5. stāvā ierīkot kara veterānu klubu - mājīgu telpu, kur viņiem pulcēties, palasīt avīzes un parunāt. Acīmredzot kā nodeva Centra akcionāram - aizsardzības ministrijai - veikalā plānotas pastāvīgas atlaides kara veterāniem un armijas invalīdiem.»
Citā Rīgas nostūrī tikmēr klusi un nemanāmi 1996. gadā slējās augšā, kā vēstīja raksts, Austrumu kapitāla finansēts projekts. «Tā ir firma Europe Center (EC), kas sevi dēvē par Latvijas, ASV, Singapūras un Zviedrijas kopuzņēmumu, lai gan patiesībā, kā saka viens no firmas pārstāvjiem, «Firmi inostrannije, a ļuģi to sovetskije». Proti, lielākā daļa EC akciju pieder vairākām offshore sabiedrībām. Runājot par slepenības auru, ar kādu saistās EC veikala celtniecība, jāmin firmas pārstāvju izvairīgās atbildes par projektam nepieciešamajiem līdzekļiem, kā arī neviesmīlība, ar kādu būvē tiek uzņemti žurnālisti. Neskatoties uz iepriekšēju saskaņojumu ar firmas direktora vietnieku un arhitektu, būvē Dienas pārstāvjus sagaidīja vīrs, kurš trīsstāvīgiem «mātes vārdiem» (protams, ne latviski) mēģināja ieskaidrot, ka neesot devis atļauju fotografēt.»
SestDiena aprakstīja arī Koblenz lielveikala ieceri, taču ar piebildi, ka šis projekts ir visaptuvenākais. Tā arī izrādījās. Raksta beigās autors izteica cerību, ka «par tiem laikiem, kad sev tīkama lieta bija kā ar uguni jāmeklē, kad krūšturi un bikses bija jāpielaiko hokeja halles tualetēs, kad Rīgā vēl nīkuļoja uņivermagi un dažādi pašmāju stendzenieki ņēma bankās miljonus un pūta acīs miglu par grandiozu mārketu celtniecību, mēs reiz tikai iecietīgi pasmaidīsim». Nav šodien laika smaidīt - ar nopietnu un sasprindzinātu skatu jāmeklē brīva vieta lielveikala autostāvvietā!