Rasta izpratne
Kā skaidro A. Čakša, ar Veselības nozares stratēģisko padomi, kurā ietilpst virkne sociālo partneru, panākta vienošanās, ka apdrošināšanas pirmais modelis ir labākais šobrīd iespējamais pacientiem. Tas paredz valsts finansējumu no kopējā budžeta un daļas no sociālā vai kāda cita nodokļa novirzīšanu veselībai. Tas izslēdz iespējamību, ka iedzīvotājiem pašiem katru mēnesi noteikta summa būtu jāatvēl obligātajai apdrošināšanai, kā bija plānots iepriekš.
Lai gan modelis ir izstrādāts, diskusijas tik ātri nebeigsies, jo nav vēl skaidrs, kur ņemt vajadzīgo finansējumu. A. Čakša piebilst, ka naudas meklēšana nav VM uzdevums. Ministrija šobrīd strādā pie plāna, lai parādītu, kā ar iegūto finansējumu varēs veikt uzlabojumus pacientiem, mazināt rindas un palielināt medicīnas personāla atalgojumu. Viņa atklāj, ka runāts ir gan par jau minēto sociālo iemaksu pārvirzīšanu, gan daļu no citiem nodokļiem, bet tam ir jābūt kopīgam valdības lēmumam, ne ministrijas izvēlei. Viens procents no sociālā budžeta veselībai dotu aptuveni 70 miljonus eiro, kas gan nebūs pietiekami. Šobrīd valsts par vienu iedzīvotāju samaksā 300 eiro, bet par efektīvu veselības aprūpi var runāt tad, ja šī summa ir 1300 eiro. Mērķis ir panākt pieaugumu vismaz līdz 600 eiro par iedzīvotāju. A. Čakša uzskata, ka ar šiem 70 miljoniem eiro varētu procesu vismaz iekustināt un parādīt jau pirmos rezultātus.
Labākais no trim
«Mums bija izvēle tikai no trīs modeļiem. No trim piedāvājumiem šis bija vispieņemamākais un visrealizējamākais, jo piespiest pēkšņi visus Latvijā strādājošos maksāt no 20 līdz 70 eiro katru mēnesi veselības apdrošināšanai ir daudz grūtāk, un līdz ar to nav paredzams rezultāts,» Dienai Latvijas Slimnīcu biedrības nostāju komentē tās vadītājs Jevgēnijs Kalējs. Tomēr, vai modelis arī izrādīsies dzīvotspējīgs, atkarīgs no vairākiem faktoriem - pirmkārt, no valdības un Saeimas, otrkārt, no blakus paveicamajiem darbiem - pakalpojuma cenas, pakalpojuma groza un ārstniecības iestāžu kartējuma, kas nosaka, kurā vietā iestādei jāatrodas.
Pieņemams modelis šķiet arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijai, jo sociālā nodokļa daļas novirzīšana veselības aprūpei iezīmē skaidru ceļu, kā tikt pie nepieciešamā finansējuma, Dienai skaidro asociācijas vadītāja Līga Kozlovska. Tagad jautājums, cik ātri šis mehānisms sāks darboties. Ja tas ievilksies līdz pat 2020. gadam, jaunie ārsti līdz tam aizmuks un laukos ģimenes ārstu nebūs.
Par sociālo partneru un ministrijas vienoto nostāju priecīgs ir arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, sakot, ka ministrija ir izpildījusi savu mājas darbu, jo no trim variantiem izvēlēts labākais, kas atbilst arī Eiropas Komisijas ieteikumiem. Par to, vai modelis gūs atbalstu arī valdībā, gan pārliecības nav. Jau iepriekš labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība) Dienai sacīja, ka neatbalstīs sociālā budžeta daļas novirzīšanu veselības aprūpei, jo no tā var ciest pensionāri. Vienlaikus izvēlētajam modelim atbalstu izteikusi gan Finanšu ministrija, gan vairāki politiķi.
Iespējams, papildu arguments ministrijai būs arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ekspertu secinājumi. Jaunākajā ziņojumā norādīts, ka, nepaaugstinot budžeta izdevumus veselības aprūpei, obligātā veselības apdrošināšana, kas paredzētu ikmēneša maksājumu noteiktā apjomā, nenodrošinās ieguvumus un rezultātā pasliktināsies iedzīvotāju finansiālā aizsardzība. Daļa pat tiktu izslēgta no publiskās veselības aprūpes sistēmas. Līdz ar to skaidrs atbalsts no PVO puses ir ministrijas atbalstītajam piedāvājumam.
Augusta sākumā ministrijas piedāvājums nonāks valdībā, līdz tam VM izstrādās redzējumu, kuras ir tās programmas, kur nauda jāiegulda vispirms. Pašu modeli plānots ieviest līdz 2018. gadam.