Tas ir maz - piemēram, no aptuveni pusotra tūkstoša komersantu, kuru pamatdarbība ir frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumi (pēc provizoriskajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem), patentmaksu izvēlas vien aptuveni 230. VID speciālisti Dienai atklāj - pēc patentmaksājumu profesiju analīzes secināts, ka vairums tomēr paliek pie vecās kārtības - nodokļus maksā parastā režīmā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju vai mikrouzņēmuma nodokļu deklarāciju.
Pirms pieciem gadiem ieviestā un šķietami labi iecerētā biznesa forma neoficiāli tiek dēvēta par mēnešbiļeti bailīgajiem, tāpat arī patentmaksas sauklis varētu būt «Dzīvo šodienai!», jo persona, kura maksā patentu, nav pakļauta apdrošināšanai pret bezdarbu, nelaimes gadījumiem darbā, darbnespēju savas vai bērna slimības gadījumā, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtā informācija. Sākotnēji patentmaksas neietvēra vispār nekādas sociālās garantijas, tāpēc tai pieteicās tikai pārsimts cilvēku, kuri bija izskaitļojuši, ka viņiem kaut kādu iemeslu dēļ ir izdevīgi valsts kasē iemaksāt savai profesijai noteikto summu mēnesī - kā nodevu par to, ka drīkst šajā valstī strādāt un gūt ienākumus. Divus gadus vēlāk varas gaiteņos lēma, ka savs labums jāsniedz arī patentmaksātājiem, un atvēlēja viņiem divus sociālās drošības spilvenus - pensiju un invaliditātes apdrošināšanu. Piemēram, ja mēneša patentmaksājums ir 85 eiro, tad 67 procenti šīs summas tiek ieskaitīti valsts budžetā kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, t.i., 56,95 eiro. Atlikušie 33 procenti ir ienākuma nodoklis.
Pensija uz citu rēķina
Labklājības ministrija (LM) kritizē savu Ekonomikas ministrijas (EM) kolēģu jaunievedumu, to pamatojot ar faktu, ka mikrouzņēmumu darbiniekiem, pašnodarbinātajiem un patentmaksātājiem ir zema aizsardzība dažādu sociālo risku iestāšanās gadījumā. «Patentmaksas maksātājs gan papildina savu apdrošināšanas periodu, bet sociālo iemaksu objektu ietekme uz vecuma vai invaliditātes pensijas apmēru ir neliela. Ja cilvēka apdrošināšanas stāžu un sociālo iemaksu objektu veido tikai patentmaksas, tad cilvēks nenopelna garantēto minimālo vecuma pensiju. Tas nozīmē, ka pārējiem sociālo iemaksu veicējiem būs jāsedz starpība starp aprēķināto un piešķirto valsts vecuma pensiju,» teikts LM izplatītajā paziņojumā.
Tikmēr EM pārstāvji aizstāv krīzes gados ieviestos mikrouzņēmumu atbalsta pasākumus, kuru mērķis bija radīt stimulējošu darbības vidi un nodokļu politiku, samazināt bezdarba līmeni un palielināt uzņēmēju un pašnodarbināto īpatsvaru kopējā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju starpā. «Minētie instrumenti devuši būtisku stimulu, un notikušas pozitīvas pārmaiņas tautsaimniecības rādītājos. Kopš 2010. gada būtiski pieaug jaunreģistrēto uzņēmumu skaits, tāpat ekonomiskās aktivitātes veicināšanā pienesumu devis mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīms - mikrouzņēmumu skaits no 2011. līdz 2014. gadam pieaudzis par vairāk nekā 120 procentiem,» norāda EM pārstāve Evita Urpena.
Izdevīgums - visa pamatā
Fotogrāfi ir aktīvākie patentmaksātāji, viņu kopumā ir 298 - divtik vairāk nekā frizieru un trīsreiz vairāk nekā aukļu. Fotomeistars Jānis Janums saka: «Kad pirms pieciem gadiem reģistrējos [kā saimnieciskās darbības veicējs], patentmaksa bija dārga toreizējam darbu apjomam. Tagad tas pieaudzis, līdz ar to katru mēnesi vairāk sekoju līdzi naudas plūsmai un tam, cik būs jāmaksā nodokļos. Visticamāk, nākampavasar, kad grāmatvede nodos atskaites VID, apsvēršu tālāko rīcību.» Savukārt fotogrāfs Zigismunds Zālmanis patenta maksāšanas iespēju izmanto jau kopš tās pirmsākumiem un ar to ir apmierināts: «Katram klientam izrakstu rēķinu, nav jāraizējas par autortiesību atvilkumiem - katru mēnesi piesaku patentu, samaksāju noteikto summu, un viss. Vienīgais mīnuss - nav paredzēti nekādi attaisnotie izdevumi.»
No radošo jomu profesionāļu sacītā izriet, ka patentmaksa ir izdevīga tiem, kuri par saviem pakalpojumiem gūst tik lielus ienākumus, ka var atļauties atlicināt savām vecumdienām un nebaltai dienai un sirdsmiera labad samaksāt valstij patentu - ar nosacījumu, ka summa ir mazāka nekā tradicionālā nodokļu komplekta izvēles gadījumā.
Kādu ekonomiku vēlamies?
Kāpēc vieniem ir privilēģija maksāt patentmaksu, bet citiem radošo profesiju pārstāvjiem - ne? Uzņēmēja Olga Procevska, kura vada SIA Copywriter, kas sniedz intelektuāli radoša rakstura pakalpojumus vietējiem un ārvalstu uzņēmumiem, pauž neizpratni par kritērijiem, pēc kuriem amatpersonas noteikušas profesijas, kuru pārstāvji drīkst maksāt patentmaksu un saņemt dažādus atvieglojumus: «Ja vēlamies augstas pievienotās vērtības ekonomiku, diez vai jāprivileģē frizieri un manikīrs, bet drīzāk informāciju tehnoloģiju joma, pakalpojumu eksportētāji. Neesmu pret nozaru diferencēšanu, taču esošajā situācijā tam nav pamatojuma - dažas jomas tiek apliktas ar nodokļiem vairāk, citas - mazāk. Neskaitot to, ka esmu uzņēmēja, esmu arī šīs valsts pilsone, un mani interesē ekonomikas kopējā struktūra. Nodokļi veido arī to, ne tikai valsts budžetu.»
EM pārstāvji skaidro, ka patentmaksu normatīvais regulējums tiekot regulāri pārskatīts Tautsaimniecības padomes mazo un mikrouzņēmumu komitejas ietvaros. Tajā darbojas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, biedrības Līdere, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Amatniecības kameras un citu organizāciju pārstāvji. Pērn patentmaksātāju saraksts tika papildināts, ļaujot fiksēto nodokli maksāt arī autoatslēdzniekiem, automašīnu krāsotājiem lauku teritorijā, zāles pļaušanas un krūmu griešanas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī privātskolotājiem. «Arī šogad komiteja plāno virzīt izskatīšanai valdībā papildu grozījumus profesiju saraksta precizēšanai, līdz ar to ministrija ir atvērta jauniem priekšlikumiem patentmaksu normatīvā regulējuma uzlabošanai,» atklāj E. Urpena.
Labums priekšniekam
Ekonomists Gatis Kokins zina teikt, ka citās Eiropas Savienības valstīs šis nodokļu maksāšanas veids tiek plaši izmantots, un uzskata, ka arī Latvijā tam vajadzētu darboties: «Kāpēc tas nenotiek? Vajadzētu veikt izpēti.» Savukārt O. Procevska novērojusi, ka patentmaksājumu un mikrouzņēmuma nodokļa ieviešana veicinājusi vien to, ka algotie darbinieki ar priekšnieku rīkojumu pārreģistrējušies par pašnodarbinātajiem, lai samazinātu nodokļu slogu savam darba devējam: «Teorētiski iegūstam ļoti daudz mazu uzņēmumu, bet realitātē daudzi no šiem cilvēkiem mainījuši nodarbinātības formu, paliekot iepriekšējā darbavietā. No ekonomikas veselības viedokļa daudz efektīvāka būtu tāda sistēma, kas dotu nodokļu atvieglojumus jauniem uzņēmējiem, neatkarīgi no nozares un darbinieku skaita. Bet valstī pašlaik pastāvošā nodokļu politika kaitē biznesam - es kā vadītāja nespēju pieņemt ilgtermiņa lēmumus.»