Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem var secināt, ka samazinājums ir saistīts tieši ar cilvēkiem darbspējīgā vecumā, jo statistika parāda, ka šajā periodā Rīgā deklarēto bērnu un pensionāru skaits ir audzis. Atsevišķas Dienas aptaujātās pašvaldības arī atklāj, ka pēc intensīvās migrācijas uz Rīgu iedzīvotāji tomēr sāk atgriezties novados.
Piemēram, Talsu novadā šogad uz Rīgu pārdeklarējušies 33 cilvēki, tomēr atnākuši atpakaļ 24. Statistika atklāj, ka tieši atnākušo skaits sāk strauji pietuvoties aizbraucēju skaitam. Visaktīvāk talsnieki Rīgā deklarējās pērnā gada janvārī, tad, visticamāk, kampaņas ietekmē, to izdarīja 26 novada iedzīvotāji. Domes pārstāve Inga Priede atklāj, ka tomēr lielākā daļa no tiem, kas izdeklarējas, pārvācas uz Angliju vai Norvēģiju.
Pārējās aptaujātās pašvaldības izvairīgāk runā par deklarēšanos Rīgā, šādu statistiku esot visai grūti iegūt. Piemēram, Daugavpils novada domes pārstāve Vita Rūtiņa teic, ka katrā pagasta pārvaldē ir atbildīgie par pierakstīšanu un izrakstīšanu, kopējā statistika apkopota nav. Izdeklarēšanās vairāk esot saistīta ar mācībām un dzīvesvietas maiņu kopumā. «Nekad tā nav izskanējis, ka, lūk, tagad piedeklarēšos Rīgā, lai izmantotu labumus,» norāda V. Rūtiņa. Daugavpils novada domes Finanšu pārvaldes budžeta un ieņēmumu daļas vadītājs Jānis Vanags gan atzīst, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidā saņemtie ieņēmumi ir samazinājušies. Tomēr tendenci nevar viennozīmīgi saistīt ar iedzīvotāju pārdeklarēšanos Rīgā, jo IIN ieņēmumus ietekmē arī mirstības statistika.
Pēdējā laikā Rīgā deklarējušies tikai divi Jelgavas novada iedzīvotāji. Motivācija palikt pierakstītiem savā novadā vairāk saistīta ar novada iekšējiem saistošajiem noteikumiem un pieņemtajiem lēmumiem, kas ir draudzīgāka deklarētajiem iedzīvotājiem. «Dzimtsarakstu nodaļas sniegtā informācija par laika posmu no 2012. līdz 2015. gadam neatklāj tendenci, ka cilvēki pārdeklarētos Rīgā, lai iegūtu Rīdzinieka karti. Sākumā bija pieņēmums, ka tas varētu notikt saistībā ar to, ka kartes īpašniekiem būs lētākas biļetes sabiedriskajā transportā Rīgā, taču tas nepiepildījās,» stāsta Jelgavas novada domes pārstāve Dace Kaņepone.
Latvijas Pašvaldības savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis gan teic, ka deklarēto iedzīvotāju skaita pieaugums Rīgā citām pašvaldībām lielus zaudējumus nav radījis. Kaut gan pašvaldība finansiāli iegūst no katra deklarētā darbspējīgā iedzīvotāja, tie daudzie tūkstoši iedzīvotāju, kas pierakstījās Rīgā kampaņas laikā, «uz citām pašvaldībām graujošu ietekmi neatstāja, jo to daudzums jau izkliedējās. Ne jau no vienas vietas visi deklarējās Rīgā».
Rīgas domes sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Vilemsons stāsta, ka no 2013. līdz 2014. gadam pirmo reizi kopš 2007. gada Rīgā iedzīvotāju skaits ir palielinājies. Domē nenoliedz - tas saistīts ar «pašvaldības aktīvo politiku». Tiesa gan, aprēķinu, cik lielu finansiālu ieguvumu Rīgas budžetā šī aktīvā politika nodrošinājusi, neesot. M. Vilemsons iepazīstina ar aprēķiniem, atklājot, ka viena vidējā nodokļu maksātāja gada laikā veiktās nodokļu iemaksas pārsniedz 1400 eiro. «Iedzīvotāju skaits ir būtisks rādītājs, arī aprēķinot Rīgas pilsētas iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā,» viņš piebilst.