«Sabiedrība gaidīja, lai kāds par Zolitūdes traģēdiju uzņemas politisko atbildību. To neizdarīja par būvniecības nozari atbildīgais ministrs [Daniels Pavļuts]. To izdarīja V. Dombrovskis. Jā, Vienotībai šī politiskā atbildība ir par ļoti dārgu cenu,» piekrīt partijas līdere Solvita Āboltiņa. Taču priekšsēdētāja ir pārliecināta, ka Laimdota Straujuma būs laba valdības vadītāja. «Vienmēr rodas jauni līderi, un esmu pārliecināta, ka Laimdota Straujuma saņems sabiedrības atbalstu. Viņa aizēnos ne vienu vien politiķi, jo ir godīga un vienkārša,» sacīja arī Ilma Čepāne (Vienotība).
Ar reformistiem jāsarod
Reformu partija pēc zināma savstarpējo nesaskaņu perioda nolēmusi sadarboties ar Vienotību un deleģēt savus biedrus tās kandidātu sarakstā Saeimas vēlēšanās. Partiju sarunas ir atliktas pēc valdības apstiprināšanas, bet tas ir viens no jautājumiem, par kuru reģionu cilvēkiem nav īstas skaidrības un par ko varēja paredzēt debates sestdien Vienotības kongresā, ja vien šādas debates būtu. Partijas kongresā tās nav paredzētas, jo drīz pēc savas runas priekšsēdētāja S. Āboltiņa iestāsies Grāmatu draugu ķēdē, pa kuru ceļos grāmatas uz Nacionālās bibliotēkas jauno ēku. Kongress bija paredzēts novembrī, bet Zolitūdes traģēdijas dēļ to pārcēla. Uz Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas pasākumiem sestdien dosies vēl vairāki partijas biedri. Palikušie darba grupās diskutēs nevis par Vienotības nākotni, bet par Satversmes preambulu, nodarbinātību, izglītību, reģionālo attīstību un citiem tematiem. I. Čepāne uzskata, ka šī iespēja ierindas biedriem iztaujāt deputātus par svarīgiem jautājumiem ir daudz racionālāka, jo debates bieži vien ir neauglīgas.
Ne visiem biedriem ir arī skaidrs, kāpēc par labu Zaļo un zemnieku savienībai vajadzēja upurēt aizsardzības ministru Arti Pabriku, kāpēc sākotnēji bija plānots mainīt finanšu ministru Andri Vilku. Visbeidzot, kas ir partijas līderu kodols, cik vienots tas ir. Kamēr Vienotība iespēju tuvināties Reformu partijai pasniedz kā žēlastības dāvanu, RP vadošo politiķu grupa pašlaik izskatās saliedētāka nekā Vienotības vadība. «Nevis izskatās, bet mēs arī esam saliedēti,» apgalvo RP līderis Edmunds Demiters, kura neformālie izteikumi, ka par Vienotību viņš ilūzijas nelolo, nepalika nepamanīti, kad nonāca sociālajos tīklos. «Reformu partijai nav jālūdzas Vienotība. Tai mūs vajag kā ēst, jo mēs varam glābt šo partiju no pašiznīcināšanās,» ir pārliecināts V. Zatlers, ar to domātas retās rindas uz Vienotības rezervistu soliņa, kamēr ar Reformu partiju Saeimā ir ienākuši jaunās paaudzes politiķi.
Vienotības kongress varēja kļūt par vietu, kur apspriesties plašākā lokā, jo līdz šim tas noticis līderu kodolā, pēc kura sēdēm viedokli paust tiesīga tikai S. Āboltiņa un V. Dombrovskis. Kad frakcijas vadītāja vietniece Lolita Čigāne vairākas dienas pirms L. Straujumas izvirzīšanas bija raksturojusi viņu kā piemērotu premjera kandidāti, S. Āboltiņa tos nosauca par atsevišķu biedru spriedelējumiem. «Tie nebija spriedelējumi, jo es labi pazīstu Straujumas kundzi, un šis viedoklis bija izveidojies ilgākā laikā,» Dienai sacīja L. Čigāne, kura nebija domes sēdē, kurā lēma ierobežot deputātu iespējas izteikties. Viņa to neesot zinājusi. Savukārt, labi to ielāgojis frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, tā atvairot žurnālistu jautājumus. Arī šī parādība liecina par zināmu partijas savdabību. «Vienotībai pēc Valda Dombrovska demisijas, kurš ar savu neapstrīdamo autoritāti lieliski līdzsvaroja dažādos Vienotības spārnus, tagad ir jāpārkārtojas. Ceru, ka tas ir uz izaugsmi vērsts process, kas ļaus izvērtēt partijas stiprās un vājās puses un savākties labam startam vēlēšanās,» norādīja Ilze Viņķele, kura atstās labklājības ministres amatu un atgriezīsies Saeimā.
Kongresu «nespridzinās»
Ja nav iespēja izrunāties atklāti, tas notiek neformāli. «Pasmagi noskatīties uz notiekošo. Trūkst argumentu. Ir sajūta, ka kāds vēlas visu vērtīgāko, kas Vienotībai ir, izdauzīt pret sienu un samīdīt. Tā vairs nešķiet nejauša sagadīšanās. Vispirms Nacionālā apvienība mērķtiecīgi padara Valda [Dombrovska] darbu neiespējamu. Tad pieslēdzas ZZS un gatava izārdīt pārējo,» ir sacījis kāds Vienotības biedrs. No citiem viņa kolēģiem ir dzirdēts, ka ZZS iesaistīšana koalīcijā ar mērķi saglabāt to arī pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām ir nepieciešama, jo pretējā gadījumā ZZS vēl vairāk satuvinātos ar Saskaņas centru, kas varētu iespaidot situāciju pēc vēlēšanām.
Vienotība atdeva ZZS aizsardzības ministra amatu, lai gan A. Pabriks bija populārs ministrs un arī premjera kandidāts. Taču ir liela varbūtība, ka viņu ievēlēs Eiropas Parlamentā un pēc četriem mēnešiem būtu jāmeklē jauns ministrs, skaidroja S. Āboltiņa. Valdes sēde vēl nebija beigusies, kad A. Pabrika domubiedri jau esot informējuši medijus par notikušo. A. Pabriks ienāca Vienotībā no Sabiedrības citai politikai, kuras līderi bija Aigars Štokenbergs un Gatis Kokins. Šonedēļ bija dzirdēts, ka abi «gatavojas «spridzināt» kongresu». Diena sazinājās ar G. Kokinu, kurš bija informēts, ka debates nav paredzētas, bet viņš tik aktīvi nepiedaloties partijas dzīvē, lai aktivizētos kongresā. «Man tur nav pārāk daudz domubiedru,» sacīja G. Kokins, atbildot uz vaicāto, kāpēc ieinteresētība līdzdarboties zudusi. Kandavas novada domes deputāte Inga Priede piedalījās valdes sēdē, kurā lēma par A. Pabriku. Viņasprāt, ministriem, kas labi strādājuši, vajadzēja palikt amatā, biedri reģionos varētu nesaprast, kāpēc Vienotība tā piekāpās ZZS. No otras puses, «mēs arī saprotam Laimdotu Straujumu un negribējām viņu iegāzt - viņa mūs apmierina», skaidroja I. Priede.