Plēsnieks komandas interesēs startēja svara kategorijā virs 105 kilogramiem. «Tas bija darīts ar nolūku, lai Ventspilij būtu vēl viena zelta medaļa,» Dienai skaidroja sportista treneris Eduards Andruškevičs. «Zemrūķis ieguva pirmo vietu svara kategorijā līdz 105 kilogramiem, savukārt Artūrs - virs 105 kilogramiem.» Parasti Plēsnieks startē kategorijā līdz 105 kilogramiem. Arī augustā Rio olimpiādē Artūrs būs šajā dalībnieku kategorijā. Patlaban sportista svars ir 108,75 kilogrami. «Tā nebūs problēma - nomest četrus kilogramus. Artūram ir tauciņi un vispirms jau vēdera apvidū.» Andruškevičs norādīja, ka raušanas disciplīnā papildu svars traucējot, jo mazinās ātruma īpašības.
Plēsnieka iziešana uz postamenta ne tuvu neizraisīja tādu interesi kā divkārtējā olimpiskā čempiona Māra Štromberga izbrauciens BMX trasē. Valmieras 5. vidusskolā svarcelšanas sacensībās noraudzījās tikai aptuveni trīsdesmit interesentu. Bet bija ko redzēt! Raušanas disciplīnā Plēsnieks itin viegli virs galvas pacēla 165 un 175 kilogramus, un pēc tam treneris Andruškevičs tiesnešu virzienā parādīja sakrustotas rokas. Tā bija zīme, ka trešais piegājiens netiks izmantots. Līdzīgi treneris rīkojās grūšanas sacensībās, kad bija pacelti 210 un 225 kilogrami. Šajā disciplīnā Artūrs tikai par vienu kilogramu atpalika no personiskā rekorda, kas ir 226 kilogrami. Raušanā viņš pacēla 180 kilogramu, summā - 405 kilogramus.
«Ja arī būtu gribējis, vairāk celt nevajadzēja, jo pastāvētu risks iegūt mikrotraumu,» pēc Artūra teiktā, uz gatavību iespaidu atstājusi iepriekšējā vakarā notikusī Latvijas olimpiādes atklāšanas ceremonija. «Man bija jānes Ventspils karogs. Pagājām pārsimt metru un atkal stāvējām. Tā pārvietojoties, vakarā kājas bija kļuvušas pasmagas. Patlaban nav arī īstais laiks personisko rekordu sasniegšanai. Rezultāts būs vajadzīgs augustā, turklāt Rio es gribu kaklā karināt ne tikai olimpisko akreditācijas karti, bet arī kaut ko vērtīgāku.»