Nav vienīgais gadījums
Temata aktualitāti raisījis Eiropas Savienības LIFE programmas finansētais projekts Meža biotopu atjaunošana Gaujas Nacionālajā parkā, projekta īstenotāja - Dabas aizsardzības pārvalde - ieplānojusi atjaunot dabas daudzveidību GNP, veicot kontrolētos meža dedzināšanas pasākumus vairāk nekā divu hektāru platībā. Kā norāda DAP pārstāve Rita Jakovļeva, «kontrolētā zemsedzes dedzināšana ir ar atbildīgajām valsts iestādēm saskaņota, ugunsdrošības speciālistu un ekologu īstenota un rūpīgi uzraudzīta aktivitāte». Viņa arī aizstāv viedokli, ka regulēta mežu dedzināšana nav neparasta vai eksperimentāla metode - ar tās palīdzību Skandināvijā (Somijā un Zviedrijā) jau 20 gadu veic atsevišķu meža nogabalu apsaimniekošanu. GNP plānotā dedzināšana nav vienīgais šāds gadījums Latvijā - jau kopš 2009. gada kontrolētā dedzināšana tiek veikta arī Ādažu poligonā. Šī metode izmantota arī iepriekšējā gadsimta deviņdesmito gadu otrajā pusē Smiltenē, kā arī 2005. gadā Aizkrauklē. «Metodes efektivitāte ir zinātniski pierādīta - pēc dedzināšanas pasākumu veikšanas konkrētajā meža nogabalā ievērojami uzlabojas bioloģiskā daudzveidība. Ekologi kontrolēto dedzināšanu atzīst par efektīvāko metodi, lai imitētu priežu mežiem raksturīgo un nepieciešamo dabisko traucēkli - uguni. Statistika rāda, ka pēdējo 10 gadu periodā valstī ievērojami sarukušas priežu mežu platības. Šie meži pakāpeniski aizaug ar egļu un lapukoku pamežu, kā arī mainās meža zemsedze - baltos ķērpjus nomaina biezs zaļo sūnu paklājs, kuram arvien grūtāk cauri izlauzties sēnēm. Strauji samazinās tās sugas, kurām sausie priežu meži ir vienīgā mājvieta,» teic R. Jakovļeva.
Vietas izvēle - likumsakarīga
Pasaules Dabas fonda direktors (PDF) Jānis Rozītis sarunā ar Dienu norādīja, ka pasaulē kontrolētā mežu dedzināšana ir ierasta prakse. Latvijas gadījumā tas tiek darīts bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai, kas ir viens no kontrolētās dedzināšanas mērķiem daudzviet pasaulē, arī Eiropas valstīs. «Jāsaprot, ka tie meži, kas tiek dedzināti, ir specifiski pielāgojušies ugunij un tā ir dabiska parādība, kas īstenojas reizi 40 līdz 200 gadu periodā. Tā ir meža ekosistēmas ekoloģiskā evolūcija. Ir vairākas sugas, kas ir atkarīgas tieši no uguns klātbūtnes vai pēc uguns fāzes radītām vides īpatnībām. Protams, dedzinot uz noteiktu laika periodu izzudīs vairākas gan augu, gan dzīvnieku sugas, tomēr ļoti specifiskie vides apstākļi dos iespēju eksistēt citām sugām,» norāda J. Rozītis. Viņaprāt, šis konkrētais gadījums ir īpašs ar to, ka to plānots izpildīt GNP teritorijā, kas pēc būtības ir aizsargājama. «Cilvēki daudz emocionālāk uztver to, kas notiek šajā teritorijā nekā jebkurā citā mežā. No otras puses, šī vieta ir Natura 2000 teritorija, kuras mērķis ir dabas daudzveidības uzturēšana, tādēļ aizsargājama teritorija kā vietas izvēle šāda veida projektam ir likumsakarīga,» teic J. Rozītis. Viņš arī skaidro, ka, mežam nedegot, tajā uzkrājas biezs humusa slānis un trupējošas koksnes substrāts dažādās sadalīšanās pakāpēs, kas pakāpeniski izmaina veģetācijas sastāvu kopumā. «Tā kā pēctecība šādos skuju koku mežos ir virzīta uz egļu mežu, tad šādos mežos arī uguns trūkums nostiprina egles dominanci. Tas pakārtoti jau izmaina mikroklimata īpatnības konkrētā platībā - palielinās noēnojums, stabilizējas temperatūras svārstības un mitruma režīms. Dzīvnieku un augu sugu kopumam šeit zūd piemērotās dzīves telpas īpatnības, tātad šādu mežu pareiza un kontrolēta dedzināšana neapšaubāmi ir uzskatāma par dabas atjaunošanas projektu,» stāsta J. Rozītis.
Nav sabiedrības atbalsta
Konkrētā projekta pretinieki pauž vairākus argumentus, kādēļ šādai kontrolētai mežu dedzināšanas metodei nevajadzētu notikt vismaz GNP teritorijā. Cēsu apkārtnes iedzīvotāji uztraucas, kā šāda mežu dedzināšana ietekmēs viņu turpmāko ikdienas dzīvi, domājot gan par brīvā laika pavadīšanas iespējām tuvējos mežos, gan apkārtnes saimniecībām. Aizvien norisinās parakstu vākšana, kas aicina apturēt projekta īstenotāju plānus. Jau iepriekš ziņots, ka, ņemot vērā iedzīvotāju pretestību, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) panākta vienošanos ar DAP, ka pirms meža dedzināšanas Gaujas Nacionālajā parkā nepieciešams veikt papildu apspriedes ar vietējiem iedzīvotājiem un iedzīvotāju iebildumu gadījumā projekts tiks apturēts.
DAP atzīst, ka tieši komunikācijas trūkums starp projekta īstenotājiem un sabiedrību ir bijusi un joprojām ir viena no lielākajām projekta nepilnībām. «Skaidrojošo darbu bija nepieciešams sākt agrāk. Taču paredzam, ka arī tad ap šo tematu varētu būt izvērsušās tikpat asas diskusijas. Pēdējos gados Latvijas sabiedrību pāršalkusi virkne ziņu un kampaņveidīgu pasākumu pret nekontrolētu kūlas dedzināšanas sērgu. Uguns dabā Latvijas sabiedrībai līdz šim atspoguļota tikai ar negatīvu aspektu, tāpēc ir grūti šo iesakņojušos domāšanu mainīt un Latvijas sabiedrībai ir grūti pieņemt aspektu, ka kontrolēta uguns var nest arī labumu,» skaidro R. Jakovļeva. Viņa arī norāda, ka iepriekš medijos izskanējusi neprecīza informācija, ka projektā plānots dedzināt 250 hektāru Gaujas Nacionālā parka mežu, lai gan šobrīd paredzēta tikai vairāk nekā 2 hektāru priežu sila zemsedzes dedzināšana. «Dedzināšanas iemesls nav tikai viena vabole, ķērpis vai putns. Visbiežāk tiek jautāts nosaukt konkrētu sugu piemērus, kas iegūs no dedzināšanas. Kā tipiskākie piemēri tiek minēti deguma krāšņvabole, meža silpurene, Bohēmijas gandrene, zaļā vārna, tomēr informācija tiek pārprasta, un rodas pārliecība, ka šīs ir vienīgās sugas, kuru dēļ tas tiek darīts. Ir termins «lietussarga suga», tas nozīmē, ka, aizsargājot vienu sugu, tiek aizsargātas simtiem citu, gan retāku, gan ne tik retu, sugu, kas apdzīvo to pašu platību,» teic R. Jakovļeva.