Grib pārskatīt attiecības
D. Kemerons vēlas pārskatīt Lielbritānijas dalības nosacījumus ES, pārliecinot Briseli un pārējās 27 bloka dalībvalstis vienoties par reformām, kas, viņaprāt, būtu izdevīgas gan Apvienotajai Karalistei, gan pārējai ES. Viņš saviem vēlētājiem ir apsolījis sarīkot referendumu par Lielbritānijas turpmāko dalību ES pēc tam, kad būs noslēgušās Londonas un Briseles sarunas.
Britu premjera galvenās prasības fokusējas uz četrām sfērām: ES konkurētspēja, pabalstu politika, dalībvalstu suverenitāte, eirozonas un pārējo ES locekļu attiecības.
D. Kemerona valdība grib, lai Lielbritānija netiktu iekļauta Briseles ambiciozajos plānos par «vēl ciešāku savienību», kas nozīmētu tālāku bloka dalībvalstu politisko integrāciju. Tāpat viņi vēlas panākt iespēju, ka vairāku dalībvalstu parlamenti var apvienot spēkus, lai bloķētu ES likumdošanas aktus. Izdevums The Independent norāda, ka tas ir saprātīgs piedāvājums, kas gan neapmierināšot eiroskeptiķus, kuri pieprasa veto tiesības britu parlamentam.
Viņš arī piedāvā vienoties par jaunu ES līgumu, kas garantētu, ka 19 eirozonas dalībvalstis «nepārbalso» ārpus monetārās savienības esošās deviņas ES dalībvalstis, lemjot par jautājumiem, kas attiecas uz visu ES. Vēl viena D. Kemerona prasība ir «ierakstīt konkurētspēju visas ES gēnos». Viņaprāt, to varētu panākt, samazinot birokrātisko slogu uzņēmējdarbībai.
Visstrīdīgākā D. Kemerona prasība ir atļaut ierobežot pabalstus migrantiem no pārējām ES dalībvalstīm pirmos četrus gadus pēc ierašanās Apvienotajā Karalistē. Tādējādi konservatīvo valdība vēloties cīnīties pret cilvēkiem, kuri ļaunprātīgi izmanto ES pilsoņiem piešķirtās brīvas pārvietošanās tiesības un kontrolēt migrāciju no ES. Premjers gan ir norādījis, ka ir gatavs meklēt citus veidus, kā risināt šo jautājumu.
Farādžs neapmierināts
D. Kemerons sacīja, ka iestājas par Lielbritānijas palikšanu reformētas ES sastāvā, bet neizslēdz sava viedokļa maiņu, ja ar pārējām ES dalībvalstīm neizdosies vienoties par viņa iecerētajām izmaiņām. «Jūs, britu tauta, izlemsiet. Tajā brīdī šīs valsts nākotne būs jūsu rokās,» teica premjers, norādot, ka netiks rīkots vēl viens referendums. «Tas būs milzīgs lēmums mūsu valstij - iespējams, svarīgākais, kādu esam pieņēmuši savas dzīves laikā. Un tas būs galīgais lēmums.»
ES ietekmīgākā politiķe - Vācijas kanclere Angela Merkele - sacīja, ka vēlas pieiet konstruktīvi D. Kemerona prasībām. Viņa norādīja, ka ir vairāki sarežģīti jautājumi, kas būs apspriežami, bet pauda pārliecību, ka tos var atrisināt, ja pastāvēs griba to darīt, vēsta Reuters.
Eiropas Komisija paziņojusi, ka ir gatava darīt visu, lai panāktu Lielbritānijai un pārējām ES dalībvalstīm godīgu vienošanos, tomēr norādīja, ka atsevišķas D. Kemerona prasības ir «ārkārtīgi problemātiskas», jo skar «mūsu iekšējā tirgus pamatbrīvības». «Tieša ES pilsoņu diskriminācija pilnīgi noteikti iekļaujas šajā kategorijā,» teikts EK paziņojumā. Eiroskeptiskās Apvienotās Karalistes neatkarības partijas (UKIP) vadītājs un Eiroparlamenta deputāts Naidžels Farādžs uzskata, ka D. Kemerons nevēlas būtiski mainīt attiecības ar ES, jo «nesola atgūt Lielbritānijas parlamenta augstāko varu, izbeigt brīvu cilvēku kustību [no ES uz Lielbritāniju] un samazināt britu milzīgās iemaksas ES budžetā».