«Mūsu organizācijā nekas netiek orķestrēts,» teica M. Bondars, atbildot uz vaicāto, vai viņu pārsteidzis šāds iznākums, jo starp abiem politiskajiem spēkiem notika sarunas. Ar savu sarakstu vēlēšanās līdz ar to piedalīsies arī partija Latvijas attīstībai.
Oficiāli lēmumu nesadarboties ar LA Reģionu alianse, kura kopā ar Vidzemes partiju veido Latvijas Reģionu apvienību (LRA), pamatoja ar izšķiršanos nesaistīties ar tagadējām varas partijām un cilvēkiem, kas pie varas bijuši iepriekš. No E. Repšes vadītās partijas varā bijis ne tikai tās līderis, bet arī ģenerālsekretārs Juris Pūce, kurš bija Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, tās valdē ir arī Saeimas deputāts Vladimirs Reskājs. Startēt atsevišķi uzstājušas Reģionu apvienību veidojošo partiju nodaļas. Taču kā M. Bondars, tā Dainis Liepiņš Dienai apgalvoja, ka LRA sarakstā varētu būt cilvēki pat no reģionālajām partijām, kurām ir noslēgts līgums ar Vienotību. LRA pārstāvji nekonkretizēja šos spēkus, bet lika nojaust par plāniem vēlēšanās pieteikt lielu skaitu pašvaldību deputātu - arī no vēlēšanu apvienībām mazajās pašvaldībās. «Esmu pārliecināts, ka mēs būsim Saeimā, jo ne visu izšķir nauda,» piebilda D. Liepiņš, kurš arī pats varētu kandidēt.
Latvijas attīstībai ģenerālsekretārs J. Pūce sarunās ar Reģionu apvienības pārstāvjiem nebija dzirdējis pārmetumus par agrāku atrašanos varā kā šķērsli sadarbībai. Tikuši gan piesaukti «kaut kādi skeleti skapī», bet noraidošā attieksme, viņaprāt, drīzāk varētu būt saistīta ar pašvaldību pārstāvju neapmierinātību ar lēmumiem, kādus E. Repše savulaik pieņēma kā finanšu ministrs nolūkā sabalansēt budžetu. Ja runājot par skeletiem, tādi varētu būt arī LRA - piemēram, tiesībsargājošo iestāžu uzmanības lokā bija nonācis Reģionu alianses valdes loceklis Māris Dzenītis, kura dzīves vietā Finanšu policija veikusi kratīšanu. «Mums bija pietiekami ilgs tuvināšanās process, un sarunas parādīja, ka apvienības cilvēki ir ļoti dažādi. Lai gan Reģionu alianse jau pastāv daudzus gadus, mums tā arī nav skaidra tās ideoloģija,» atzina J. Pūce.
Pagājušās nedēļas nogalē lēmumu par piedalīšanos Saeimas vēlēšanās pieņēma arī bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna vadītā Jaunā konservatīvā partija, kuras priekšsēdētāja vietnieks Jānis Tomels Dienai pieļāva, ka var notikt sarunas arī ar citiem spēkiem, taču - ja šādu piedāvājumu ar pozitīvu iznākumu nebūs, partija startēs atsevišķi. Viņš atzina, ka E. Repšes partija ir pietiekami konservatīva un ideoloģiski pretrunas nevarētu būt. Arī J. Pūce nevarēja nosaukt kādus būtiskus šķēršļus sadarbībai - J. Bordāna piedāvātās izmaiņas maksātnespējas procesa pilnveidošanā arī ir pieņemamas. Taču laika līdz kandidātu iesniegšanai, kas sāksies jūlija vidū, nav pārāk daudz, tāpēc kā vieni, tā otri noskaņojas startam atsevišķi.
Saeimas vēlēšanās ar savu sarakstu visos piecos apgabalos sestdien nolēma startēt arī Eiropas Parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas vadītā Latvijas Krievu savienība (LKS), informē aģentūra LETA. Partijas līdere pastāstījusi, ka ir uzrunāti cilvēki arī no vairāk nekā desmit nevalstiskajām organizācijām. Aicināto vidū ir kā Nepilsoņu kongresa, tā Latvijas Krievu kopienas pārstāvji. Ar LKS vēlēšanās varētu sadarboties Par dzimto valodu pārstāvji, piemēram, Illarions Girss, un citi krievvalodīgo politiskā spārna aktīvisti. Neoficiāli izskanējis, ka no LKS varētu startēt arī bijušais Saskaņas centra Saeimas deputāts Latvijas Krievu kopienas prezidents Valērijs Kravcovs, ziņo LETA. Kandidātu sarakstu plānots publiskot 12. jūlijā pēc LKS valdes sēdes.