Tas, ka Latvijā nepieciešams mazināt ēnu ekonomiku, gan uzņēmēju, gan politiķu, gan tautsaimniecības ekspertu retorikā uzsvērts bieži. Turklāt ēnu ekonomikas apkarošana saistās ne tikai ar ētisku kategoriju «izvairīties no nodokļu maksāšanas ir slikti», bet arī ar cerībām iegūt vairāk naudas valsts budžetam. Par to, ka nelieli uzlabojumi ēnu ekonomikas mazināšanā tiešām ir, liecina vakar prezentētais Arņa Saukas un Tāļa Putniņa pētījums Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs, kas rāda, ka pērn Latvijā ēnu ekonomika samazinājusies par 2,2%, tomēr vēl aizvien pārsniedz 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un ir 21,3%. Mūsu Baltijas kaimiņvalstīs konstatēts niecīgāks ēnu ekonomikas apjoms - Igaunijā 14,9%, bet Lietuvā - 15% no IKP. Pētījuma rezultāti liek domāt, ka nepietiek izvirzīt mērķi - jāmazina ēnu ekonomika, nepieciešami arī efektīvi pasākumi, lai vēršanās pret pelēko sektoru nenoslīktu populismā. To, ka svarīgi izvēlēties pareizo ēnu ekonomikas scenāriju, atzinusi arī Māra Kučinska valdība, kuras deklarācijā solīts: «Izšķirsimies par pasākumiem, kuru īstenošana sniegs lielāku ieguldījumu ēnu ekonomikas apkarošanā.»
Ēnu ekonomikas mazināšanai būtiska ir arī informācijas apkopošana un tās analīze. Privātā sektora pārstāvji medijos nepaguruši atgādina, ka sniedz valsts sektoram milzīgu apjomu datu, bet nav guvuši pārliecību, ka iesniegtie dati tiek rūpīgi analizēti un reāli izmantoti ēnu ekonomikas iznīdēšanai.
Turklāt ir dati, kurus valsts iestādes nemaz nesteidzas apkopot. Piemēram, Diena Valsts ieņēmumu dienestam (VID) jautāja, cik daudz Latvijā ir uzņēmumu, kas maksā darbiniekiem legālu (ne aplokšņu) algu skaidrā naudā, nevis ieskaita banku kontos. VID atbildēja, ka «šādu apkopotu datu nav nedz VID, nedz diez vai kādai citai iestādei. Vienīgi varbūt Valsts darba inspekcijai varētu būt kādas aplēses…». Kad Diena piezvanīja Valsts darba inspekcijai, tad saņēma atbildi, ka šādu datu nav.
No vienas puses, var teikt, ka tika uzdots netipisks jautājums. Tomēr, no otras puses, valsts sektoram būtu jāvar atbildēt, iepazīstinot ar konkrētiem skaitļiem, jo tas palīdzētu noteikt, piemēram, to, cik daudz bankomātos iemaksātās naudas nāk no ēnu ekonomikas, bet cik daudz - nopelnīta pilnīgi legāli. Kad Diena rakstīja par šo tēmu, VID norādīja: «Daļa no fizisko personu veiktajām iemaksām bankomātos varētu nākt no pelēkās ekonomikas. Taču precīzu aprēķinu par to, cik liela šī daļa varētu būt, VID rīcībā nav, jo kredītiestādēm nav pienākuma sniegt VID informāciju par fizisko personu iemaksām bankomātos.»