Uz gana saspringtajiem apstākļiem savā ziņojumā norāda arī finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība) un piebilst, ka nozīmīgu ietekmi uz makroekonomiskajām prognozēm radījuši arī dažādi ārējie faktori. Nākamā gada budžetā prioritātes būs valsts sociālā un nacionālā drošība, ilgtspējīga ekonomiskā attīstība, kā arī uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšana.
Uz protestu sliekšņa
Tomēr visai paredzams, ka tik ātri nenorims arī ilgi apspriestais temats par pedagogu algu palielināšanu. Vakar Saeimas Budžeta un nodokļu komisija noraidīja opozīcijas aicinājumu piešķirt 12 miljonus eiro pedagogu jaunā darba samaksas modeļa ieviešanai. Patlaban šim nolūkam budžeta projektā atvēlēti vien trīs miljoni. Jau ziņots, ka pedagogi plāno streikot, ja neizdosies vienoties par atalgojuma jautājumu.
Protesta akcijas sola arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība. Ja Saeima šodien nobalsos par veselības aprūpes budžetu, kas nākamajā gadā ieplānots bez nozīmīgiem uzlabojumiem, tad mediķi lēmumu par protesta akciju pieņems 20. janvārī.
MUN uz trim gadiem
Līdzīgi kā iepriekšējo gadu budžeta likumprojekti, arī šis nav izsprucis sveikā bez karstām diskusijām par mikrouzņēmumu nodokli. Visticamāk, tiks pieņemts Ekonomikas ministrijas priekšlikums, kas paredz saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā visiem šī nodokļa maksātājiem to saimnieciskās darbības pirmajos trīs gados. Pēc tam likme tiktu palielināta uz 12%. Kā iepriekš norādījis Saeimas budžeta komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (Vienotība) - trīs gadi ir gana ilgs laiks, lai uzņēmējs atspertos pat divas reizes. Lai saprastu, vai mikrouzņēmums var strādāt veiksmīgi, parasti pietiekot ar gadu, pusotru. Ja tomēr ideja cieš neveiksmi, tad atlikušais laiks var kalpot kā restarts jaunai idejai. Trīs gadi ir limits, un iecerētās izmaiņas paredz, ka persona, to izsmeļot, arī pēc vairākiem gadiem mikrouzņēmēja statusu atjaunot nedrīkstēs.
Finanšu ministrijas pārstāve Astra Kaļāne norāda uz disproporciju, ko radījusi pašreizējā sistēma. «Pagājušajā gadā kopējie ieņēmumi no mikrouzņēmumu nodokļa bija 41,1 miljons eiro, un šim apmēram ir tendence augt katru gadu, tomēr jānorāda, ka tas ir tikai 0,61% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem. Salīdzinoši - šī nodokļa maksātāji ir aptuveni 11% no visiem saimnieciski aktīvajiem nodokļu maksātājiem, un īpašo režīmu piemēro aptuveni 10% no visiem darba ņēmējiem. Tādējādi ir redzama disproporcija starp nodokļu maksātāju daudzumu un nodokļa īpatsvaru,» viņa uzsver.
Izmaiņas arī valdēs
Nākamā gada budžeta likumprojekts paredz krietni koncentrētāku uzmanību vērst arī uz negodprātīgiem uzņēmumu valdes locekļiem par kavētajiem nodokļu maksājumiem. Kā aģentūrai LETA norādīja J. Reirs, personiskā atbildība tiks pieprasīta no valdes locekļiem tajos gadījumos, kad būs runa par krāpšanos, pārnesot aktīvus no maksātnespējīga uzņēmuma radniecīgām personām. Valdība uzskata, ka tas palīdzēs izskaust ēnu ekonomiku un jau nākamgad no tā budžetā varētu gaidīt apmēram 7 miljonu eiro papildu ieņēmumus. Tajā pašā laikā neapmierinātību pret ieceri izsaka gan Latvijas Darba devēju konfederācija, gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Tiek norādīts, ka šī iniciatīva parādījusies pēdējā brīdī, nav pienācīgi izvērtēta un draud destabilizēt uzņēmējdarbības vidi, kam nepārtraukti jāpielāgojas dažādām likumu izmaiņām.
Diena jau rakstīja, ka no nākamā gada darbaspēka nodoklis no 24% tiks samazināts uz 23%. Tāpat paredzēts palielināta iemaksu otrajā pensiju līmenī no 4% uz 5%. No 320 uz 360 eiro tiks palielināta minimālā alga. Lielāku atbalstu izjutīs arī jaunie vecāki.
Jāpiebilst, ka kopumā ar budžetu saistītajiem likumprojektiem iesniegti ap 460 priekšlikumu.