Paskatīsimies uz, piemēram, Portugāles izlasi Francijā! Divi neizšķirti pret nomināli vājākajām komandām grupu stadijas ievadā, un nu jau neapšaubāmie F grupas favorīti pirms pēdējās kārtas spēles ir trešajā vietā jeb ārpus play-off zonas. Pēdējā spēlē pret Ungāriju viņiem būs nepieciešama tikai uzvara, jo Euro 2016 ir turnīrs komandām, kas prot nezaudēt, nevis - kas cenšas uzvarēt.
Katras spēles augstā cena ietekmē gan to, ka Euro 2016 spēles tiktāl nav pārāk rezultatīvas, gan arī lielāko zvaigžņu salīdzinošo klusēšanu jeb nespēju gūt vārtus. Turnīrā ir vairākas fāzes, un pirmajā no tām jārēķinās tikai ar trim spēlēm, tikai trim iespējām. Tas pavisam nav tāpat kā nacionālajos čempionātos, kad klubiem ir vairāk nekā trīsdesmit maču, kurus var šķirot «jāuzvar par katru cenu» un «pamācīsimies ko jaunu».
Kad pats puikas gados spēlēju basketbolu, atmiņā spilgti palika viena spēle. Mūsu komandas treneris Jānis Armanovičs, tikai paskatījies uz pretinieku iesildīšanos, pirms spēles pateica uzdevumu - nekādā gadījumā nedriblēt. Katru, kurš kaut reizi piesitīs bumbu pie zemes, nekavējoties nomainīs, lai arī cik ļoti labāks par citiem viņš būtu. Mūsu komanda to spēli zaudēja bez variantiem, bet mača beigās itin labi kustinājām bumbu un ar ātru saspēli apspēlējām meistarīgākus pretiniekus. Lūk, nacionālajos čempionātos var atļauties sniegt šādas mācības. Euro 2016 - ne. Tur valda pragmatiska pieeja.