Ā. Žīgurs uzsvēra, ka elektrības tirgus atvēršana mājsaimniecībām noritējusi veiksmīgi, un prognozēja, ka nākotnē elektrības tirgotāju skaits un līdz ar to arī konkurence varētu augt. Tas gan negarantējot nozīmīgu cenu kritumu, jo visi elektrības tirgotāji elektrību pērk biržā, tāpēc cenu atšķirības varētu būt 1-2% robežās.
A. Žīgurs pauda pārliecību par dabasgāzes tirgus liberalizācijas nepieciešamību un sacīja: «Latvenergo gadā no Latvijas gāzes (LG) nopērk 500 miljonu kubikmetru dabasgāzes. Šogad vēlējāmies 100 miljonu kubikmetru gāzes nopirkt no Lietuvas, un mums par to bija jāizcīna liela cīņa ar LG saistībā ar transportēšanas iespējām. Tā nav laba situācija.» Arī R. Āboltiņš uzsvēra gāzes tirgus liberalizācijas nepieciešamību, lai nodrošinātu trešo pušu piekļuvi pārvadei un tādējādi vairotu konkurenci. «Ja LG apgalvo, ka alternatīvie gāzes piegādes avoti būs dārgāki, tad no kā baidīties? Veram vaļā tirgu, un patērētāji izvēlēsies lētāko piedāvājumu,» bilda R. Āboltiņš.
Piesardzīgāks bija G. Kokorēvičs, kurš atgādināja, ka Latvijai pagaidām nav stabilas alternatīvas Krievijas gāzei. «Mēs ar plānoto LG sadalīšanu tikai saērcinām galveno piegādātāju. Vai cits piegādātājs cenas ziņā varēs konkurēt ar Gazprom? Šķiet, ka ne. Es drīzāk domātu, kā panākt labāku cenu no Gazprom, piemēram, nākamajiem pieciem gadiem, lai pa to laiku veiktu priekšdarbus citu piegādātāju ienākšanai Latvijas tirgū,» sacīja uzņēmējs.
Par to, ka konkurence neradīs dabasgāzes cenu kritumu, piemēram, par 20%, ir pārliecināts arī R. Āboltiņš. Taču konkurence, kā uzsver R. Āboltiņš, nodrošinās, ka piedāvātā cena ir tirgus apsvērumu diktēta.
Lai arī Eiropas Savienībā aktuāla ir tendence samazināt fosilo energoresursu - arī gāzes - patēriņu, diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka Latvija pārskatāmā nākotnē nevarēs pilnībā atteikties no dabasgāzes lietošanas.