Suņus baro dažādi - ar komerciālo vai ar saimnieku gatavotu barību, vai jaukti - gan ar sauso, gan pašvārīto. Jārēķinās, ka pašu gatavots ēdiens sunim nozīmē nevis saimnieka neapēstās pārtikas atlikumus, bet gan speciāli vārītu barību bez krāsvielām un garšvielām, kurai pirmajā dzīves gadā noteikti jāpievieno minerālvielas.
Saimniekam jāizvērtē materiālās iespējas un laiks, kas jāvelta barības sagādāšanai. Visvienkāršāk ir barot suni ar gatavu sauso barību, daudzi izvēlas suņus barot jaukti.
Kucēnam līdz gada vecumam labāk piedāvāt kvalitatīvu un labu sauso barību, jo, kamēr suns aug, tam jāsaņem visas olbaltumvielas, ogļhidrāti, tauki un kaļķis pareizās attiecībās. Barojot kucēnu jaukti vai ar pašvārītu barību, šo proporciju var būt grūti ievērot.
Astoņu nedēļu vecumā (saskaņā ar LR likumdošanu pārdot dzīvnieku agrāk par šo vecumu nedrīkst) kucēnam jāparedz četras ēdienreizes dienā, trijos mēnešos var pāriet uz trim, pusgadā uz divām ēdienreizēm. Daudzi uzskata, ka kucēnam jādod ēst tik, cik tas grib, tad pieaudzis suns nebūs ēdelīgs. Veselam kucēnam parasti ir sāta sajūta, un lieku viņš neapēdīs. Taču gadās suņi, kuri ēd tik, cik vien var dabūt, un nav pareizi tādus barot bez ierobežojumiem - var rasties veselības problēmas. Lieli izēdāji mēdz būt labradori, spanieli un mopši, taču normēt barības daudzumu vajadzētu arī citiem suņiem. Visvienkāršāk to izdarīt, barojot mīluli ar sauso barību, jo ražotāji uz iepakojuma norāda precīzas devas konkrēta vecuma un svara dzīvniekiem. Neiesaku kucēnam dot kaulus. Tie mēdz izraisīt caureju vai pat nosprostot zarnu traktu.
Nevajadzētu dot arī pienu, jo 4-5 mēnešu vecumā kucēna zarnās pazūd ferments, kas pārstrādā pienu, tāpēc to sunim dod tikai gadījumos, ja piens neizraisa caureju vai alerģiju.
Suņu konservus labāk pietaupīt rezervei, kad mājās nekā cita nav, vai pievienot pa karotei pie sausās barības, lai rosinātu suņa ēstgribu. Gadās, ka saimnieks aiz pārliekas mīlestības papildus kvalitatīvai sausajai barībai baro kucēnu ar jēlu gaļu, biezpienu, jūras kāpostiem u.c. labumiem.
Ēdienam nav jābūt pieejamam visu laiku. Pareizi ir barību turēt, kamēr suņuks paēd, pēc tam to novāc. Visu laiku kucēnam jābūt pieejamam ūdenim, īpaši, ja viņu baro ar sauso barību. Barojot ziemā laukā dzīvojošu suni, kad ūdens sasalst, barība jādod pietiekami mitrināta, turklāt vairākas reizes dienā papildus jādod padzerties.
Iegaumējiet - suns nav jābaro ārpus ēdienreizēm un nekādā gadījumā neko nedodiet no galda. Jūsu kompanjons ir gudrs dzīvnieks, saņēmis pirmo kumosu no saimnieku galda, viņš sapratīs, cik tas ir jauki. Ar to būs beigušās ģimenes mierīgās ēdienreizes. Suns blakus tecinās siekalas, ries un vienmēr pieprasīs savu daļu.
*Olaines veterinārā centra all4pets veterinārtārste