Fiskālā konsolidācija Eiropas Savienībā ir sākusies jau pirms krietna brīža. Daudz kas jau ir sasniegts. Bet vēl daudz vairāk ir jāsasniedz. Ekonomikas ilgtermiņa stabilitāte balstās uz to, ka mēs turpināsim izmantot paralēlu pieeju - budžeta disciplīnu apvienosim ar izaugsmes veicināšanas pasākumiem. Mums jāpaplašina darbs, kas tiek veikts, lai budžeta deficītus likvidētu ar turpmākām iniciatīvām, kas iedarbinās ekonomiku. No nodokļu politikas viedokļa tas prasa jaunus domāšanas veidus. Vajadzīga pāreja uz nodokļiem, kuri ne tikai vairo ieņēmumus, bet arī kalpo plašākam mērķim: veicina uzvedību, kas stiprina izaugsmi, un atbalsta ilgtspējīgu ekonomiku. Tādēļ, apsverot izaugsmes avotus, diskusijās ir jāietver finanšu darījuma nodoklis.
Pirmkārt, finanšu darījuma nodoklis (FDN) piedāvā būtiskus jaunus ieņēmumus no nozares, kam ir pa spēkam šo nodokli maksāt. Komisijas priekšlikums nodrošinātu 57 miljardus eiro gadā no neliela nodokļa - tikai 0,1% no obligācijām un akcijām un 0,01% no atvasinājumiem. Neprasot vairāk no parastajiem pilsoņiem, kas lielā mērā tiktu pasargāti no FDN, dalībvalstīm būtu papildu ieņēmumi, ar kuriem paplašināt savu fiskālo rocību un veikt mērķtiecīgus ieguldījumus. Turklāt FDN varētu veicināt uz izaugsmi orientētas nodokļu reformas, kas tagad jāveic valstu valdībām. Ja FDN izmantotu, lai samazinātu citus kropļojošus nodokļus, it sevišķi darbaspēka nodokļus, tas varētu palīdzēt paplašināt nodarbinātību un paaugstināt kopējo pieprasījumu - šos divus izaugsmei tik svarīgos faktorus.
Otrkārt, nedrīkst par zemu novērtēt finanšu nozares atbildības pieauguma pozitīvo ietekmi uz izaugsmi. Mēs esam pieredzējuši, kāds kaitējums rodas, ja bankas darbojas līdzīgi spēļu namiem, un mums ir jānodrošina, lai tas nekad vairs neatkārtotos. Tāpēc finanšu iestādēm ir jāpārorientē sava darbība un jāuzņemas pienākumi veselīgas ekonomikas pārbūvē. Tas nozīmē pievērst daudz lielāku uzmanību lielo un mazo uzņēmumu finansēšanai un atbalstīt ilgtspējīgus ieguldījumus. Šajā ziņā FDN noteikti darbosies kā stimuls. Šim nodoklim, kurš darbosies kā tirgus politikas instruments, kas veicina vienmērīgu finansiālo darbību riskantu spekulāciju vietā, būtu jāpalīdz atvieglināt kredītu saņemšanu, atjaunot uzticēšanos ilgtermiņa ieguldījumiem un palielināt nodarbinātību.
Visbeidzot jārisina jautājums par patērētāju uzticēšanos, kas ir viens no būtiskākajiem izaugsmes rādītājiem. Patērētāju noskaņojums cita starpā ir atkarīgs no uzticēšanās sabiedriskajai politikai un vispārīgā iespaida, ka «lietas virzās pareizi». Tas taisnīgu nodokļu uzlikšanu padara par priekšnoteikumu dinamiskai ekonomikai. Pašlaik ir grūti apgalvot, ka nodokļu slogs ir sadalīts vienlīdzīgi. Finanšu nozarei patlaban nodokļos tiek uzlikts gandrīz par 20 miljardiem eiro mazāk, nekā pienāktos, un tā izmaksā lielas prēmijas saviem darbiniekiem. Tikmēr parastie nodokļu maksātāji joprojām balsta šās nozares atlabšanu. Kāds gan brīnums, ka sabiedrībai trūkst entuziasma? Tādēļ ir jāatjauno taisnīgums. FDN atjaunos līdzsvaru, nodrošinot, ka finanšu nozare maksā savu daļu. Tādējādi varēs palielināt patērētāju uzticību un uzlabot sabojātās attiecības starp finanšu iestādēm un cilvēku no ielas.
Tuvākajās nedēļās un mēnešos dalībvalstis meklēs jaunas iespējas stimulēt izaugsmi, kas varētu iet roku rokā ar budžeta konsolidāciju. Es aicinātu tās savos centienos nepiemirst FDN un nenovērtēt pārāk zemu tā iespējamo pozitīvo ietekmi. Komisija ir ierosinājusi labi izplānotu un taisnīgu nodokli finanšu nozarei, kas sniedz ko vairāk nekā tikai ieņēmumu palielinājumu. ES pilsoņu vairākums, kā arī Eiropas Parlaments jau ir pauduši nepārprotamu atbalstu. Tagad Eiropas finanšu ministriem ir iespēja rīkoties tāpat.
* FDN- finanšu darījuma nodoklis