lv_ izveidotāja Eva Kataja par sevi saka, ka ir aktīva un veselīga dzīvesveida piekritēja, kas vēlas mainīt cilvēku maldīgos priekšstatus par veselīgu ēšanu, svara regulēšanu un uztura un slimības savstarpējo sakarību. Viņa ir pārliecināta bioloģiskās pārtikas atbalstītāja.
Pagājuši teju divi šī gada mēneši, un, visticamāk, daļa no cilvēkiem, kas 1. janvārī nolēma sākt jaunu dzīvi un ēst veselīgāk, savu solījumu ir vai nu aizmirsuši, vai atmetuši tam ar roku. Kāds tam, jūsuprāt, ir iemesls?
Jebkura apņemšanās brūk tādēļ, ka cilvēki sev uzliek pārāk drastiskus ierobežojumus - vai nu sekojot kādai specifiskai diētai ar ļoti ierobežotu ēdienu klāstu, vai arī kategoriski atsakoties no kādas noteiktas produktu grupas - saldumiem, augļiem, gaļas. Taču jāsaprot, ka, visticamāk, ilgtermiņā šādas apņemšanās nestrādās. Labāki rezultāti ir tiem, kas pārmaiņas izdara pakāpeniskāk - tad var sasniegt arī ilgtermiņa rezultātus, īpaši, ja tas attiecas uz svara zaudēšanu. Es kā uztura speciāliste varu palīdzēt cilvēkam pašam veidot savu ikdienas uztura plānu. Mans mērķis ir panākt, lai cilvēks saprot, ko viņš mūsdienās drīkst ēst, jo informācijas ir tik daudz un tā var radīt apjukumu cilvēkā. Piemēram, mūžīgais jautājums, vai kartupeļus drīkst ēst vai tomēr ne. Ja tos lieto normālā daudzumā, tos nevar uzskatīt par sliktu produktu.
Kā, jūsuprāt, mēs vispār esam nonākuši situācijā, ka tik daudziem cilvēkiem ir nepieciešams apmeklēt uztura speciālistu? Vai tiešām ēdiens no drauga ir kļuvis par ienaidnieku?
Katram cilvēkam ir nepieciešams ik dienas uzņemt enerģiju ar ēdienu, tāpēc uzturs, protams, ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Agrāk cilvēki ēda, lai būtu spēks strādāt un izdzīvot. Mūsdienās arvien vairāk ēdiens tiek lietots kā izklaide, mierinājums vai balva. Daudzi no mums vairs neēd tikai tāpēc, ka ir izsalkuši, bet gan dažādu citu iemeslu vadīti. Nepalīdz arī saviesīgie pasākumi, pilnie veikalu plaukti un ražotāju arvien pieaugošais produktu klāsts. Cilvēki, pašiem to neapzinoties, tiek spiesti patērēt vairāk pārtikas, nekā tiem nepieciešams, kas noved pie tādām kaitēm kā liekais svars, cukura diabēts, kuņģa un zarnu trakta saslimšanas un novājināta imunitāte. Lai savestu kārtībā savu vielmaiņu, atgūtu sāta sajūtu un labu pašsajūtu, ir jāsāk ar pārmaiņām ikdienas uzturā. Vairāk jālieto dabīgi produkti un jāizvairās no iepriekš pagatavotajiem, safasētajiem ēdieniem. Savu studiju un praktiskās pieredzes rezultātā esmu pārliecinājusies, ka diētiskie produkti un kaloriju skaitīšana nebūs atbilde, kas palīdzēs normalizēt svaru vai uzlabot veselības stāvokli. Cilvēkiem jānormalizē svars bez badošanās, domājot par enerģiju un tādējādi uzlabojot dzīves kvalitāti.
Tagad ir gavēņa laiks, vēl ir cilvēki, kas nolēmuši attīrīt savu organismu, nereti atsakoties no daudziem ēdieniem. Cik veselīga ir šāda periodiska organisma attīrīšanās vai atteikšanās no kaut kā?
Manuprāt, savā organismā tomēr ir jāieklausās. Tā vajadzības mainās, un, ja tas ļoti prasa pēc gaļas vai biezpiena, nav veselīgi sevi ierobežot un organismam to aizliegt. Man nepatīk lietot vārdu «attīrīšana». Tas, vai organismam šādi periodi ir vajadzīgi, būs atkarīgs no tā, kādu pārtiku ikdienā lietojam. Bet tam būtu jākļūst par ieradumu, nevis īslaicīgu kampaņu. Šie kampaņveidīgie pasākumi nav slikti, bet tie nedos vēlamos rezultātus ilgtermiņā. Tomēr esmu novērojusi, ka cilvēkiem patīk kampaņas, tādēļ daļā sabiedrības arī gavēnis ir tik iecienīts, jo ikdienas līmenī mainīt savus paradumus ir daudz grūtāk.
Jūs pati uzturā lietojat bioloģiski audzētu pārtiku - kādēļ jums tas ir nozīmīgi?
Pirmkārt, jau rūpes par savu veselību un organismu. Pasaulē ir iegūti dažādi pierādījumi, ka pesticīdu atliekvielas organismu ietekmē un rezultātā var veidoties dažādas hroniskas slimības, tādēļ, ja man ir iespēja tās savā organismā samazināt, es to labprāt darīšu. Nevar noliegt, ka ir daļa cilvēku, kam bioloģiskās pārtikas lietošana ir kļuvusi par modes lietu, iespējams, bez dziļākas izpratnes, ko tas patiesībā nozīmē, bet tas nav slikti - šādā gadījumā šī modes tendence vērtējama pat ļoti pozitīvi. Lietojot bioloģisko pārtiku, jādomā daudz plašāk - ne tikai to, kādu ietekmi konkrētais produkts atstāj uz mums pašiem, bet arī uz vidi kopumā. Esmu pārliecināta, lai būtu laba veselība, nav jāēd simtprocentīgi bioloģiski, tas drīzāk ir lēmums, domājot par savu nākotni un veselību.
Kurus produktus jūs kā speciāliste pavisam noteikti ieteiktu izvēlēties bioloģiski audzētus?
Viena no produktu grupām, kas visvairāk satur pesticīdu atliekvielas, ir pilngraudu produkti, tādēļ auzu pārslas, rupjmaizi, miltus pēc iespējas vajadzētu izvēlēties bioloģiski sertificētus. Tāpat arī pākšaugi satur diezgan lielu daudzumu pesticīdu. Būtu jāpievērš uzmanība arī gaļas, olu un piena produktu lietojumam. Pērkot bioloģisko produktu, mēs varam būt droši, ka tas būs tīrs un tajā nebūs nekā lieka.