Ardāns Geritsens ir smaidīgs kungs labākajos gados un lieliskā formā. Izrādās, personīgās dzīves līkloči viņu atveduši uz Latviju pirms teju 10 gadiem. Kopš aiziešanas pensijā viņš pusi sava laika pavada Latvijā, bet otru - dzimtajā pilsētā Roterdamā. Kungs stāsta, ka tieši šeit, Latvijā, vēlas pavadīt maiju, jūniju un pusi jūlija, jo mūsu valstī šis laiks esot skaistākais. Tie būs arī darbīgi mēneši, jo Ardāns iegādājies vecu lauku māju, pie kuras remontēšanas strādā pats.
Ja runāsiet latviski
Reiz kādu trešdienas vakaru Ardāns devies līdzi draugiem uz K. Barona muzeju, kur reizi nedēļā pulcējas folkloras kopa Budēļi, lai izdziedātu tradicionālās latviešu dziesmas. Šeit viņa klātbūtne negaidīti izrādījusies ļoti noderīga, jo viņš palīdzējis dziedātājiem lasīt notis. Muzejā Ardāns iepazinies ar cilvēkiem, kas māca latviešu valodu cittautiešiem, un nolēmis ķerties pie valodas apgūšanas arī pats. Mācīšanos uzsācis ar grāmatām, taču ļoti pietrūcis sarunvalodas prakses. Tāpēc seniors devies pie muzeja vadības ar priekšlikumu: «Es strādāšu muzejā kā brīvprātīgais, un par to jūs ar mani runāsiet latviski.»
Tā Ardāns sācis mācīt angļu valodu nodarbību ciklā Oma šodien labā omā, kas notiek reizi mēnesī, sestdienās. Rīgas domes līdzfinansētajam un K. Barona muzeja īstenotajam projektam rit jau otrā sezona, un tajā aicināti piedalīties vecvecāki un jaunāko klašu skolēni. Šeit sirsnīgā atmosfērā dažādās paaudzes kopīgi mācās latviešu tradīcijas, dziesmas, dodas ekskursijās un šogad apgūst arī angļu valodu. Katrai nodarbībai dots cits temats - Manas omas virtuvē, Līgojam, omīt! u. c. Tiek aicināti vieslektori, kas uzstājas par dažādiem tematiem, sākot no dziedāšanas līdz pavārmākslai un latviešu tradīcijām. Projekts ir atvērts visiem (pieteikšanās pa tālr. 67284265), un, par spīti nosaukumam, tajā iesaistīties aicināti arī vectētiņi.
Muzeja vadītāja Rūta Kārkliņa uzsver, ka Ardāna dalība projektā ir būtisks ieguvums visiem. «Galvenais, ka viņš ir viens no mums un mācīšanās notiek abpusēji. Ardāns apgūst latviešu valodu un tradīcijas, bet pārējie dalībnieki no viņa iegūst Eiropas skatījumu un plašu redzesloku. Runa nav tikai par valodu - projekta ietvaros notiek ļoti būtiska dažādu mentalitāšu satikšanās un bagātinoša pieredzes apmaiņa.» Viņa piebilst, ka ļoti lepojas ar savu latviešu valodas audzēkni un priecājas, ka viņš aktīvi iesaistās arī citās projekta aktivitātēs kā dalībnieks.
Ardānam kopā ar otru pasniedzēju Andu Gulbi ir atvēlēta stunda angļu valodas mācīšanai. Pēc pirmās iepazīšanās nodarbības kungs secina, ka šajā darbā visgrūtākais ir atrast vidusceļu, kā interesantā veidā mācīt gan bērnus, gan seniores, kurām turklāt ir dažādi zināšanu līmeņi angļu valodā. Ar kārtības uzturēšanu gan problēmu neesot - par to parūpējoties pašas vecmāmiņas.
Tā ir kā puzle
Ardāns novērojis, ka Latvijā brīvprātīgais darbs nav tik izplatīts kā Nīderlandē. Viņš uzskata, ka to ir nepieciešams veicināt, jo tas sniedz daudz gandarījuma visiem iesaistītajiem. Seniors labprāt darbojas kā brīvprātīgais, taču stingri pieprasa savu «samaksu» - lai muzeja darbinieki runātu ar viņu tikai latviešu valodā. «Lēnām, lēnām,» lieliskā latviešu izrunā saka smaidīgais kungs.
Šajā laikā seniors paspējis iemācīties daudz latviešu valodas vārdu, galvenokārt saistītu ar dabu. Būdams pēc profesijas biologs, Ardāns pirmām kārtām apguvis putnu, augu un koku nosaukumus. Lai arī viņam padodas valodas un viņš labi runā angļu, vācu un franču mēlē, latviešu valoda viņam šķiet ļoti sarežģīta. Visgrūtāk ir tikt galā ar priedēkļiem, piedēkļiem un mainīgajām galotnēm. «Tā ir kā puzle!» smejot saka vīrs. Viņš stāsta, ka cenšas runāt latviski veikalos un citur sabiedrībā, taču ne vienmēr saprot atbildi. Tāpēc skaidrības labad mūsu saruna notiek angļu valodā. Interesanti, ka Ardāns latviešu valodu salīdzina ar sengrieķu valodu - līdzīgs esot dalījums deklinācijās, konjugācijās un locījumos.
Cilvēki vienmēr esot priecīgi un pārsteigti, kad kungs sāk runāt latviski veikalos vai uz ielas. Tomēr šajos gados Ardāns novērojis, ka latvieši pēc dabas ir diezgan noslēgti. Viņš uzskata, ka tas saistīts ar mūsu vēsturi - gadsimtiem ilgu atrašanos citu tautu jūgā. Nīderlande turpretī ir bijusi lielākoties brīva valsts jau kopš XVI gadsimta. Viņš saka: «Nīderlandieši ir ļoti tieši. Latvieši nereti atbild kautrīgi vai izvairīgi, bieži sakot «es nezinu», lai arī patiesībā zina, ka atbilde ir jā vai nē. Taču, tiklīdz iepazīsti kādu latvieti un izlauzies cauri atturības garoziņai, iegūsti jauku un sirsnīgu draugu.»
Dzīvot katrai dienai
Darbs ar latviešu senioriem nav Ardāna pirmā pieredze izglītības darbā. Savu daudzveidīgo un veiksmīgo karjeru viņš sāka kā bioloģijas skolotājs, taču ar laiku šis darbs viņam apnicis. Tad iesaistījies darbā ar zaļajām tehnoloģijām, kas 80. gados bija pilnīgs jaunums. Vēlāk Ardāns kļuva par Roterdamas zoodārza izdotā žurnāla redaktoru un pat sarakstīja vairākas bērnu grāmatas par dzīvniekiem. Arī rakstīšana žurnālam sākusies pēc brīvprātības principa, taču vēlāk aizvedusi līdz redaktora amatam un vairākām starptautiskām godalgām par labāko žurnālu.
«Kad raksti par dzīvniekiem, cilvēkiem tas vienmēr patīk. Tas bija lielisks darbs,» atmiņās dalās Ardāns. Pēdējie 24 darba gadi pagājuši izglītības speciālista amatā Roterdamas zoodārzā, tāpēc izglītības jautājumi viņam nav sveši - tikai šoreiz tie jāliek lietā mazliet citādā veidolā.
Nīderlandes un Latvijas seniori, pēc Ardāna domām, daudz neatšķiras pēc uzvedības un interesēm, taču atšķiras pēc dzīvesveida, ko nosaka materiālais stāvoklis.
Latvijas senioriem viņš ieteiktu dibināt interešu grupas. Tās varētu būt gan stāstu stāstīšanas, gan pastaigu grupas, kas Nīderlandē esot ļoti populāras - cilvēki vienā virzienā dodas kājām, bet atpakaļ - ar vilcienu vai kādu citu transportu. Viņš aicinātu cilvēkus iespēju robežās vairāk iesaistīties brīvprātīgajā darbā, kas sniedz lielu gandarījumu un paplašina redzesloku. Tāpat viņš uzsver, ka mācīšanās dažādās izpausmēs un veidos ir lieliska nodarbe vecumdienās - vai tā būtu valoda, mūzikas instruments vai kas cits: «Vecumdienas ir lielisks laiks, kad mācīties, jo cilvēki ir brīvi no darba, bērnu pieskatīšanas un citiem pienākumiem.»
Kad vaicāju par nākotnes plāniem, Ardāns teic, ka pārstājis plānot savu dzīvi, jo daudzas nozīmīgas lietas viņa mūžā notikušas pilnīgi negaidīti. 66 gadu vecumā viņš dzīvo katrai dienai un neraizējas par nākotni.