Vakar vēlu vakarā Briselē notika neformāla ES dalībvalstu līderu tikšanās, kurā bija paredzēts fokusēties uz ilgtermiņa pasākumiem, lai samazinātu masīvo migrantu un patvēruma meklētāju plūsmu uz ES.
Latvijai jāuzņem 281
20 ES dalībvalstu, tajā skaitā Latvijas, iekšlietu un tieslietu ministri otrdien balsoja par obligātu 120 tūkstošu patvēruma meklētāju, «kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība», pārvietošanu no Grieķijas un Itālijas uz citām ES dalībvalstīm divu gadu laikā. Plāns paredz, ka pirmajā gadā tiks pārvietoti 66 tūkstoši patvēruma meklētāju - 50 400 no Itālijas un 15 600 no Grieķijas. Šajās valstīs ieradusies lielākā daļa no 500 tūkstošiem migrantu un patvēruma meklētāju, kas šogad no trešajām valstīm ieradušies ES.
Sākotnējais plāns paredzēja, ka vēl 54 tūkstošus pārvietos no Ungārijas, kur šovasar pēc Vācijas paziņojuma, ka tā uzņems visus Sīrijas bēgļus, no Balkāniem ieradās vairāki simti tūkstoši migrantu un patvēruma meklētāju. Tā kā Ungārija nevēlējās tikt pielīdzināta Grieķijai un Itālijai un noraidīja obligāto pārvietošanas shēmu, atlikušos 54 tūkstošus patvēruma meklētāju otrajā gadā pārvietos no Itālijas un Grieķijas, un, iespējams, citām dalībvalstīm.
To, cik daudz cilvēku katrai no 23 ES dalībvalstīm (Lielbritānija, Īrija un Dānija izmantojušas sev ES līgumā piešķirtās izņēmuma tiesības un nepiedalās) būs jāuzņem, noteiks, ņemot vērā valsts iekšzemes kopproduktu, iedzīvotāju skaitu, bezdarba līmeni un līdz šim saņemto patvēruma lūgumu skaitu. Prioritāte būs Sīrijas, Eritrejas un Irākas pilsoņi, jo ES vidēji 75% gadījumu patvēruma meklētājiem no šīm valstīm tiek piešķirts bēgļa statuss. Pēc pašreizējām EK aplēsēm Latvijai pirmajā gadā būtu jāuzņem 281 cilvēks - 66 no Itālijas un 215 no Grieķijas.
Somija otrdienas balsojumā atturējās, bet pret obligāto kvotu sistēmu balsoja Rumānija, Ungārija, Čehija un Slovākija. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns paziņojis, ka viņa valstij bija «demokrātiskas tiesības» noraidīt plānu, ko viņš nodēvēja par Vācijas kancleres Angelas Merkeles «morālo imperiālismu», vēsta BBC.
Slovākijas valdības vadītājs Roberts Fico vakar piedraudēja, ka Bratislava gatava tiesiskā ceļā apstrīdēt lēmumu, kas netika pieņemts vienbalsīgi, lai gan var ietekmēt dalībvalstu suverenitāti. «Pirmkārt, mēs vērsīsimies Eiropas Savienības tiesā. Otrkārt, mēs nepildīsim iekšlietu ministru lēmumu,» sacīja R. Fico.
Aizsargās robežu
Pirms vakar vakarā notikušās ES dalībvalstu līderu tikšanās EK nāca klajā ar ierosinājumiem migrantu krīzes risināšanai.
Tie paredz nosūtīt ES robežaģentūras Frontex un dalībvalstu speciālistus uz krīzes vissmagāk skartajām valstīm, lai palīdzētu pārbaudīt un reģistrēt migrantus, kuri ierodas ES, kā arī organizēt cilvēku, kam atteikts patvērums, nogādāšanu atpakaļ dzimtenē.
EK arī rosina palielināt ārkārtas finansiālo palīdzību krīzes visvairāk skartajām ES dalībvalstīm līdz 173 miljoniem eiro. Papildu finansējums paredzēts arī Frontex, Eiropas Patvēruma atbalsta birojam un Eiropolam.
Paredzēts palielināt atbalstu sīriešu bēgļu nometnēm, starptautiskajām palīdzības organizācijām un ES kaimiņvalstīm, kas uzņēmušas miljoniem bēgļu.