Laikā no 2009. gada sākuma Latvijas eksporta līknē redzams stabils kāpums. Šāgada beigās paredzamais eksporta kritums atkārtojas katru gadu un ir saistīts ar sezonalitāti, kas rodas graudaugu eksporta rezultātā. Ja 2009. gadā Latvija eksportēja preces un pakalpojumus par 3,6 miljardiem, tad pērn šis skaitlis jau bija 4,7 miljardi latu, savukārt šogad plānotie eksporta ieņēmumi jau būs aptuveni 5,3 miljardi,jeb par 12 % vairāk nekā pērn. Tajā pašā laikā saglabājas jūtams eksporta - importa bilances deficīts, kas aug līdz ar kopējo ekonomikas izaugsmi.
Rosīgs gads
Uzņēmums Daiļrade Koks ražo mēbeles, no kurām liela daļa ar katalogu starpniecību tiek tirgota pircējiem rietumos - Vācijā un citās valstīs. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Jansons pastāstīja, ka uzņēmums, neraugoties uz spekulācijām par krīzes otro vilni, nākamajā gadā plāno pieaugumu: «Mēs tikko esam nopirkuši jaunu rūpnīcu. Protams, ka nākamgad mums būs ražošanas pieaugums!» Firmas eksporta tirgi galvenokārt atrodas Skandināvijā, Austrijā, Vācijā, un citās Eiropas Savienības valstīs. Tāpat mēbeles tiek vestas arī uz Šveici, Norvēģiju un ASV. Apgalvojumus, ka Vācijā jau tagad ir jūtams ražošanas samazinājums, A. Jansons nosauca par pilnīgām muļķībām: «Varbūt var runāt par pieauguma samazinājumu, par pusprocentu.» Viņš stāsta, ka, protams, cilvēki uztraucas: «Neviens jau nav gaišreģis.» Tomēr A. Jansons uzskata, ka attiecībā uz Eiropas ekonomikas nākotnes prognozēm presē ir pārāk daudz spekulāciju.
Verners Mikšus pārstāv firmu BSTL. Viņa nelielais uzņēmums Latvijas un Lietuvas mēbeļu ražotājiem tirgo industriālās kokapstrādes iekārtas. Ar mēbeļu eksportētājiem V. Mikšus saskaras diendienā, un šogad viņa vadītais uzņēmums piedzīvoja savu lielāko darījumu - pārdeva ražošanas iekārtas uzņēmumam Avoti SWF, kas apkalpo koncernu IKEA. «Darījuma summa ir gandrīz pusotra miljona latu, un mēs ceram, ka nākamgad būs vēl viens šāda apjoma darījums,» stāsta V. Mikšus, kura darījumu partneri ir Latvijas lielākie mēbeļu ražotāji. Pesimismu savu klientu vidū viņš nemana: «Es domāju, ka, saceļot visu šo ažiotāžu ap Grieķiju, Itāliju un pārējām valstīm, veikli darboņi cenšas sašūpot fondu tirgus un nopelnīt uz panikas rēķina.» Viņš domā, ka ar Latvijas eksportētājiem viss būs kārtībā: «Es neko daudz nevaru teikt par mazajiem uzņēmumiem, bet lielās kompānijas aug un attīstās.»
Uzņēmums Marinetek Latvia ražo betona pontonus un viļņlaužus un šogad atvēra jaunu ražotni Olainē. Firmas pārstāvis Sergejs Spriševskis pastāstīja, ka ražotne galvenokārt izpilda pasūtījumus, kuri nāk no Skandināvijas valstīm. Vācijas tirgus vēl pagaidām neesot apgūts. «Šogad izpildījām pasūtījumus no 2010. gada vasaras, un to ražošana vēl turpinās. Šogad mums bija 30% pieaugums. To, kāds noskaņojums valdīs tirgū 2012. gadā, uzzināsim līdz ar sezonas sākumu pavasarī,» atklāj S. Spriševskis. Arī viņš nav pārāk noraizējies par grieķu un itāļu finanšu problēmām: «Protams, varbūt kaut kādi satricinājumi būs, tomēr mēs cieši ceram uz pieaugumu.»
Sadala riskus
Rīgas piena kombināta (nesen iegādājās krievu investori) pārstāve Irēna Bērziņa atzina, ka uzņēmums ir sadalījis riskus. Šobrīd RPK eksportē produkciju uz 18 dažādām valstīm, turklāt 70% eksporta orientēti uz austrumiem - Krieviju, Azerbaidžānu. Viņa uzskata, ka otrā krīzes viļņa draudu kontekstā austrumu tirgus būs pietiekami stabils, lai pieprasījums saglabātos. «Bet mēs eksportējam arī uz rietumiem. Piemēram, vācieši ļoti labprāt pērk mūsu Monterigo cieto sieru. Pat ja kaut kas notiks, šiem sieriem ir pietiekami ilgs derīguma termiņš,» joko I. Bērziņa.
«Mūsu uzņēmēji ir malači, ka viņi nav nolaiduši rokas,» priecājas ekonomiste Raita Karnīte. Taču piebilst, ka vieglprātīgam optimismam nav vietas. Jautāta par drošākajām eksporta valstīm, R. Karnīte atzīst, ka Eiropai var nākties saskarties ar problēmām, jo pēc Itālijas var sekot Beļģija un galu galā finanšu satricinājumi var sasniegt arī Franciju. Tādēļ uzņēmējiem silti iesaka nezaudēt modrību un sekot līdzi notiekošajam.