Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +5 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

Dūmi nonāk māju logos

Ir sākusies apkures sezona, un cilvēki, izvēloties kurināmo savām privātmājām, vispirms domā par ekonomisko izdevīgumu, bet kurš kurināmais ir videi draudzīgākais, un kā to savietot ar ekonomisko izdevīgumu?

Dagnija Blumberga. Jāsāk ar to, ka nevar runāt tikai par kurināmā cenu, tas jāskata kopā ar tehnoloģijas, kurā kurināmais tiek dedzināts, izmaksām. Pareizi būtu runāt par to, cik maksā saražotā siltumenerģija. Ja tiek iegādāta slapja malka, kas ir lētāka, taču arī sadedzināšanas efektivitāte ir zema, lietderības koeficients ir tikai 50% no iespējamā. Dedzinot slapju malku, rodas kancerogēnais benzpirēns, jo kurtuvē vienlaicīgi notiek 250 ķīmisko reakciju un ne visas no tām norit līdz galam, veidojot ogļskābo gāzi un ūdens tvaikus. Privātmāju dūmeņi atrodas daudzstāvu namu iemītnieku elpošanas ceļu augstumā, un cilvēki, kas spiesti elpot gāzveida emisiju buķeti, ir pakļauti riskam saslimt ar vēzi. Līdz ar to pašlaik vislabākais kurināmais ir granulas. Vislabākā tehnoloģija ir granulu katli, kuriem ir iespējama arī automātiskā degšanas procesa regulēšana un izdedžu aizvadīšana. Rezumējot - vislabāk ir lietot vietējos atjaunojamos resursus, nevis importēto dabasgāzi. Turklāt, ja runājam par klimata pārmaiņām un oglekļa dioksīda emisiju samazināšanu, siltumnīcefekta gāzu emisijas atjaunojamiem energoresursiem atšķirībā no fosilajiem ir nulle.

Līdztekus granulām veikalos tiek piedāvātas arī briketes. Vai tās ir tikpat kvalitatīvs kurināmais?

Mārtiņš Gedrovičs. Briketes ir tās pašas granulas, tikai lielākā mērogā. Tā ka tie ir līdzvērtīgi kurināmie.

Jūs ieskicējāt, kādas problēmas rodas, dedzinot slapju malku, bet ar ko granulas un briketes ir labākas par sausu malku?

M. G. Briketēm un granulām mitrums ir apmēram 10%, bet sausai malkai tas ir 25-30%. Tas nozīmē, ka siltuma daudzums, kuru var panākt ar kilogramu malkas, lai arī sausas, ir daudzkārt zemāks nekā no kilograma brikešu vai granulām. Granulas ir ļoti saspiestas, līdz ar to vienā tilpuma vienībā ieiet vairāk masas, tas nozīmē arī zemākas transportēšanas izmaksas, jo viens maiss granulu būs ekvivalents trijiem maisiem malkas.

D. B. Granulu katliem degšanas procesa efektivitāti rēķina ap 85%, malkas katliem - labākajā gadījumā ap 75%.

M. G. Vēl jau jāņem vērā, ka briketēm un granulām, kas ir daudz sausākas par malku, žāvēšanas stadija ir daudz īsāka.

Tas nozīmē, ka līdztekus kurināmā izvēlei tikpat svarīga ir tehnoloģijas jeb apkures katla izvēle?

D. B. Pilnīgi noteikti.

Kā jūs raugāties uz kamīnu kā kurināšanas iekārtu? Tagad populāri ir kamīni ar gaisa vadiem.

M. G. Es neieteiktu izmantot kamīnu kā regulāru siltuma avotu, jo tas ir samērā neefektīvs.

D. B. Kamīnos gaiss tiek piegādāts daudzkārt vairāk, nekā nepieciešams. Tas ir ļoti energoneefektīvi.

Vai videi visnedraudzīgākais kurināmais ir ogles, kas tajā pašā laikā ir arī vislētākās?

D. B. Protams. Vispirms jau ogļu iekraušana un pārvadāšana saistīta ar to, ka cietās daļiņas lido pa gaisu. Tās var saturēt gandrīz visus ķīmiskos elementus, kas atrodami Mendeļejeva ķīmisko elementu tabulā. Ja tiek kurināts ar oglēm, būtu obligāti jāuzstāda gāzu attīrīšanas iekārtas. Pirms dažiem gadiem kādā Latvijas pilsētā gribēja likvidēt pilsētas lielo mazuta katlumāju, sakot, lai katrs privātmājas īpašnieks liek mazos katlus savai mājai. Mēs toreiz izrēķinājām, kādas tādā gadījumā pilsētai būs izmaksas par rehabilitācijas pakalpojumiem, būvējot jaunu centru. Svarīgi ir saprast, ka sērs, kas ir oglēs augstā koncentrācijā, kairina gļotādas un elpošanas ceļus. Ogļu putekļi ir ļoti kaitīgi cilvēkiem, kuriem ir nosliece uz elpvadu slimībām vai kuriem ir, piemēram, hroniska astma.

M. G. Oglēm turklāt ir daudz lielāks pelnu saturs nekā koksnei. Līdz ar to tiem, kuri vēlas kurināt ar oglēm, būs jādomā, kur likt izdedžus.

D. B. Īstenībā vienīgā vieta, kur tos drīkstētu likt, ir bīstamo atkritumu poligons, jo tā ir kaitīga viela, pelni satur smagos metālus. Manuprāt, ar likumu būtu jānosaka, ka, kurinot ar oglēm, jāparedz dūmgāzu attīrīšana un pelnu nodošana bīstamo atkritumu poligonā.

Pašlaik lielākā daļa privātmāju īpašnieku, kas izvēlas kurināt ar oglēm, to nedara, jo tās ir papildu izmaksas.

D. B. Tāpēc es uzsveru, ka šīs lietas jānosaka ar likumu kā obligātas. Pašlaik ogles ir vislētākās, bet, kad valdība attapsies un uzliks papildu nodokļus par emisijām gaisā, tad tā vairs nebūs un viss nostāsies savās vietās.

M. G. Jāpiebilst, ka daļa sēra aiziet pelnos. Pirms vairākiem desmitiem gadu, kad es arī savu māju kurināju ar oglēm un izdedžus bēru netālu no kokiem, pēc kāda laiciņa viens kociņš nokalta. Tas ir uzskatāms piemērs šo izdedžu kaitīgumam.

Respektīvi, ar nodokļu palīdzību padarīt fosilo kurināmo mazāk pievilcīgu patērētājiem?

D. B. Tieši tā. Turklāt valsts ekonomikai tikai par labu nāks, ja vairāk patērēs vietējos, nevis importētos resursus.

Vai mājas apsildīšana ar elektrību ir videi draudzīga?

M. G. Tas gan ir dārgs pasākums. No vides viedokļa - ja elektrība tiek iegūta ogļu stacijās, nekāds draudzīgums tur neiznāk. Ja elektrību iegūst no saules vai vēja, tad ir cita lieta.

D. B. Ja iedomājamies nākotni, piemēram, 2050. gadu, kad visa elektroenerģija tiek iegūta no atjaunojamiem resursiem, tā ir pavisam cita situācija. Tad no vides viedokļa tas ir pilnībā attaisnojami. Turklāt ekonomiski tas kļūst pamatoti tad, ja siltumsūkņi strādātu ar transformācijas koeficientu pieci, pašlaik tas ir ap trim.

Kā jūs raugāties uz šķidro kurināmo, piemēram, dīzeļdegvielu?

M. G. Dažos gadījumos tajā sastāvs ir vēl drūmāks nekā oglēs, izņemot to, ka nav pelnu.

Kā ir ar dabasgāzi?

D. B. Tas kā fosilais kurināmais oglekļa dioksīda emisiju dēļ ir nedraudzīgs klimata pārmaiņām.

Vai esat veikuši kādu pētījumu, cik nozīmīgas gaisa piesārņotājas ir privātmājas?

M. G. Ja skatās statistiku, privātmājas pārsvarā tiek apkurinātas ar koksni - malku. Īpaši tas attiecas uz laukiem.

D. B. Jāteic, ka psiholoģiski pāreja no lētajiem fosilajiem uz atjaunojamiem resursiem nav nemaz tik vienkārša. Tāpat kā atbilstošu kurināšanas tehnoloģiju izvēle. Vissliktākajā situācijā ir to daudzstāvu dzīvojamo māju iemītnieki, kur pa vidu daudzstāvu mājām atrodas privātmāja, kas nav pieslēgta centrālapkurei, jo dūmi, kas nāk no šīs privātmājas skursteņa, aiziet daudzstāvu dzīvojamo māju augšējo stāvu logos. Ar likumu jānosaka, ka šādas privātmājas pieslēdzamas centrālajai siltumapgādes sistēmai.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?