«Lai spriestu par treneru darba rezultātiem, jātaisa dziļāka analīze. Kopumā vērtējot: kaut kas bija labi, šis tas - ne visai,» Dienai sacīja Urbanovičs.
Latvijas biatlona līdzjutējus ik pa laikam iepriecināja Andrejs Rastorgujevs, kurš to dara jau vairākus gadus, turklāt viņš strādā ar savu treneri Intaru Berkuli, kā arī Baiba Bendika, par kuru Urbanovičs nekautrējoties atzīst, ka viņa pārspējusi pat visoptimistiskākās treneru prognozes. «No viņas mēs tik daudz šosezon noteikti negaidījām. Turklāt pozitīvi ir tas, ka viņas progresam vēl vajadzētu turpināties arī nākamajā sezonā,» par īsāko biatlonisti starp dāmām Baibu Bendiku Pasaules kausa apritē sacīja Urbanovičs.
Runājot par savā aizgādniecībā esošajiem puišiem, trenera balss kļūst drūmāka. «Puiši ir vāji - tas nu ir jāatzīst. Vai nerēķināmies ar viņiem nākamajās sezonās? Grūti tā teikt - cilvēku mums tomēr nav nemaz tik daudz. Par vienu gan varu viņus uzteikt. Mums bija stratēģija strādāt visu gadu pa diviem treniņiem dienā. Un gods godam - slodzi visi izturēja [Rolands Pužulis ziemā brīvprātīgi pameta biatlonu], pārguruma nebija. Tas ir par fizisko bāzi, bet ir daudz darāmā arī pie šaušanas. Baiba un Daumants [Lūsa] šauj neslikti, bet arī viņiem vēl ir, ko uzlabot.»
Pozitīvs aspekts gan bija arī saistībā ar puišiem - Ingus Deksnis un Vladislavs Ņedaivodins neslikti sevi apliecināja Eiropas junioru čempionātā, kur vairākkārt tika otrajā desmitā. Deksnis paguva debitēt arī Pasaules kausa posmos, un tajos nemaz nebija sliktāks par saviem vairāk pieredzējušajiem tautiešiem. «Šie divi puiši noteikti ir vēl cerīgi. Deksnis ar mums trenējās visu sezonu, bet Ņedaivodins tikai epizodiski, par ko ir mazliet žēl, bet tā nebija mūsu izvēle. Deksnis šauj - es pat teiktu, jau ļoti labi, un ir arī uzlabojumi funkcionālajā gatavībā.» Interesanti, ka Eiropas junioru čempionātā Pokļukā abi uzrādīja ļoti līdzīgus rezultātus. Savstarpējā konkurence šiem diviem divdesmitgadniekiem var nākt par labu abiem.
Uz jautājumiem par ne savā paspārnē esošo Rastorgujevu Urbanovičs atbild izvairīgi. Diktofonam esot izslēgtam, vairāki Latvijas biatlonam tuvu stāvoši cilvēki pauduši viedokli, ka Rastorgujeva problēma ir galvā - viņš tik ļoti grib beidzot kāpt uz pjedestāla, ka reizēm mēdz zaudēt savaldību bezstresa situācijās. Tad nu var tikai iztēloties, kas ar viņu notiek, kad viņš ir dažu šāvienu attālumā no godalgām. Urbanovičs kategoriski atteicās komentēt šādu viedokli. «Andrejam ir laba šaušana, viņš ir labs funkcionāli. Viņam viss nepieciešamais ir, tas tikai jāsaliek kopā. Droši vien, ka psiholoģiskais aspekts patraucē [būt labākam]. Kā es visu laiku saku viņa sakarā: suns ir pārkāpts, palikusi aste. Jā, ilgi jau netiek pāri astei, bet ko lai dara, ja tā biatlonā ir tik gara?»
Arī par Rastorgujeva turēšanos nostatus no pārējās komandas Urbanovičs nav kategorisks. «Nūjai ir divi gali. Puiši pašlaik nevar viņam izrādīt konkurenci. Varbūt viņam būtu psiholoģiski vieglāk trenēties barā, taču ir daudz tādu piemēru, kad sportisti trenējas individuāli, un ir rezultāts.»