Daudziem, pieļauju, pazīstams izteiciens «Amerika ir iespēju zeme». Neņemos spriest, cik lielā mērā tas atbilst šodienas ASV, tomēr runa nav par to. Izrādās, Kalifornijas Universitātē visā nopietnībā tiek apspriests, vai šis izteiciens nav uzskatāms par rasistisku un «mikro agresiju», jo, redz', to var iztulkot tā, ka indivīds, kuram kaut kā nav paveicies, pats vien ir pie tā vainīgs. Un tas, protams, ir šausmīgi aizskaroši un rada psiholoģisku traumu uz visu mūžu.
Tas, ka virknē ASV un arī Rietumeiropas universitāšu t. s. politkorektums ir sasniedzis idiotisma pakāpi, nav noslēpums. Un varētu arī teikt - lai taču ākstās, jo sliktākais, ko šāda pašcenzūra nozīmē, ir noplicināta intelektuālā vide pašās šajās augstskolās. Tomēr izrādās, ka šodienas Rietumos mutes palaišana var novest arī pie prāviem naudas sodiem vai pat pasēdēšanas cietumā. Turklāt ne tikai tādos gadījumos, kad kāds aicina uz vardarbību un attiecīgi ir pelnījis asāku pretreakciju. Par šo stulbumu (piemēram, kādai slavenai feministei liegta uzstāšanās britu augstskolā, jo viņa kaut ko nicīgu pateikusi par transseksuāļiem) var runāt daudz, un, par laimi, Rietumos tas beidzot arī tiek darīts. Līdz ar to negrasos nodarboties ar amizantu (vai kaitinošu) piemēru pārstāstīšanu, vien norādīt, ka no šī viedokļa Latvija izrādās negaidīti atvērta izteikšanās brīvībai un mums būtu tas pašiem jānovērtē.
Formulēšu citādi. Protams, skumdina, ka viedokļu sadursmes Latvijā nereti ir sasteigtas, paviršas un «pats muļķis!» formātā, tomēr vismaz valsts kā represīva struktūra dīvainā kārtā mēģina neiejaukties. Pilnīgi droši varu iedomāties, piemēram, ka pagājušajā mēnesī daļai publikas Drošības policijas (DP) atsacīšanās vērsties pret Kasparu Dimiteru par viņa pēdējā laika atklāsmēm bija nesaprotama. Jāpiezīmē, ka, manuprāt, lūgt, lai «Krievijas karaspēks pēc iespējas ātrāk šos NATO apsargātos sātanistus no Latvijas padzen», ir, kā saka, šaut pār strīpu. Jo nav problēma, ka Dimiteram Stambulas konvencijas aizstāvji ir «sātanisti» (pretējā puse apzīmējumu izvēlē arī nebija sevišķi izvēlīga), bet tas Krievijas karaspēks gan bija nevietā... Tomēr DP, norādot, ka teksts bijis «provokatīvs» un «tendenciozs», kā arī Krievijas interesēm šķelt Latvijas sabiedrību atbilstošs, pret autoru nevērsās. Respektīvi, deva savu publisku nosodošu vērtējumu, tomēr uzskatīja, ka teksts, lai arī noteikti daudzus aizvainos, nav uzskatāms par apdraudējumu valsts iekārtai.
Droši vien DP ir kritizējama par daudziem jautājumiem, tomēr - ja atceras starptautisko fonu, vismaz izteiksmes brīvības ziņā Latvija ir komfortabla zeme. Jautājums, tiesa, kā mēs paši to izmantojam.