No Eiroparlamentā iekļuvušajām partijām vislētāk vēlēšanu kampaņā tika cauri Latvijas Krievu savienība. Tā ieguva vienu mandātu, uz Eiropu nosūtot Tatjanu Ždanoku. Balstoties uz partijas deklarācijā norādīto informāciju, vēlēšanu kampaņai tā iztērējusi kopumā 68 825 eiro. Samērā maz - 72 309 eiro - šīm vēlēšanām izdeva partija Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA), uz parlamentu atkārtoti nosūtot Robertu Zīli. Kā liecina partijas deklarācija, vēl lielāki par izdevumiem bijuši ziedojumi un dāvinājumi, ko partija saņēmusi. Šajā periodā NA kasē ieripoja 74 380 eiro.
Ja rēķina izmaksas par vienu mandātu, trešo vietu ieņem partija Vienotība, kas kopā šajā vēlēšanu kampaņā iztērēja 498 425 eiro, dalot to uz četriem iegūtajiem mandātiem, katrs no tiem izmaksājis apmēram 125 000 eiro, uz parlamentu ļaujot doties Valdim Dombrovskim, Sandrai Kalnietei, Artim Pabrikam un Krišjānim Kariņam. Partija ziedojumos saņēmusi 373 773 eiro. Saskaņa, kura uz Eiroparlamentu nosūtīja bijušo žurnālistu Andreju Mamikinu, kopā kampaņai iztērēja 326 374 eiro, tomēr arī ziedojumos tā saņēma prāvu summu - 225 875 eiro.
Vēlēšanas bija iespaidīgs pārbaudījums Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) kasei. Lai iegūtu vienu mandātu un nosūtītu Ivetu Griguli uz Eiroparlamentu, partija iztērēja 550 772 eiro. Tas krietni pārsniedza saņemtos dāvinājumus un ziedojumus, kas kopā veidoja 242 626 eiro.
Šeit gan jāpiemin, ka teju tikpat daudz - 508 298 eiro - šai kampaņai iztērēja partija Latvijas attīstībai, kurai šī cīņa beidzās ar krahu.
Kā liecina deklarācijas, partijas reklāmas labprātāk izvietoja gan sabiedriskajā, gan komerciālajos radio. Piemēram, NA reklamējoties vislielāko uzsvaru lika tieši uz sabiedrisko radio, tam tērējot 18 429 eiro, tā ir aptuveni puse no kopējiem reklāmas tēriņiem. Savukārt ZZS ap 69 000 eiro tērēja komercradio, nedaudz mazāk - 52 000 - sabiedriskajā. Visvairāk līdzekļu partija tērējusi vides reklāmai gan telpās, gan publiskās vietās - apmēram 127 000 eiro. Interesanti, ka vairākas partijas reklāmām televīzijā gājušas ar līkumu. Tā darīja arī Latvijas Krievu savienība, lielāko uzsvaru liekot uz reklamēšanos sabiedriskajā radio un tam tērējot 5163 eiro.
Aicināti komentēt, kāpēc partijas bijušas tik izšķērdīgas, cenšoties uzvarēt vēlēšanās, kas 70% Latvijas balsstiesīgo bijušas vienaldzīgas, Dienas aptaujātie politologi norāda, ka tikšana Eiroparlamentā ir naudas jautājums. Tie, kas ieguva mandātus, noteikti savai partijai spēs dažādās formās - vai nu ar ziedojumiem, vai radot birojos papildu darbavietas - ieguldītos līdzekļus atpelnīt.
«Pirmkārt, tas ir prestiža jautājums. Otrkārt, tas ir ambiciozu cilvēku jautājums. Treškārt, tas ir tīri praktisks jautājums. Mēs zinām, ka Latvijas vietējiem politiskajiem spēkiem dzīve ir tāda provinciāla, slikti apmaksāta, grūta, netīra un šmucīga. Kad politiķis pārvācas uz Eiroparlamentu, viņš iemanto ļoti augstu prestižu, teju bez nekādas atbildības. Viņš zina, ka piecus gadus varēs dzīvot absolūtā «nirvānā». Tur neviens tev neprasa par skolotāju algu celšanu nākamajā gadā. Tur tu vari brīvā stilā kaut ko pamuldēt par Brīvās tirdzniecības līgumu ar Ameriku,» uzskata politologs Ivars Ījabs. Viņš teic, ka šo vēlēšanu rezultāti liecina par provinciālismu. «Nerunāju tikai par Dombrovski, bet fakts vien, ka cilvēks negrib būt šeit valdības vadītājs, bet grib būt viens no 750 Eiroparlamenta deputātiem, kam lielākoties jānodarbojas ar «gurķa taisnošanu» un piedalīšanos neskaitāmās vīna degustācijās, ir patoloģija. Tā nemēdz būt,» viņš norāda.
Politologs Mārtiņš Krieviņš Dienai ironizē un teic, ka ieguldītie līdzekļi nemaz nav bijuši tik nelietderīgi, jo iegūtā negatīvā pieredze arī ir noderīga. Viņš norāda, ka šīs vēlēšanas bijis tramplīns Saeimas vēlēšanām, tās deva iespēju partijām pārbaudīt savus kandidātus. «Dažas partijas noteikti izmantoja vēlēšanas arī iekšpartejiskām pārbīdēm, lai atrisinātu personāliju jautājumus, - vai nu veiksmes gadījumā aizbīdītu tos uz Briseli, vai pamatotu, kādēļ tie netiks likti augstās vietās Saeimas vēlēšanu sarakstā,» viņš norāda.