Par 9 procentiem mazāk
Atbilstoši Latvijas Auto asociācijas apkopotajiem datiem 2016. gada pirmajā pusgadā mūsu valstī reģistrēts 21 271 lietots vieglais pasažieru autotransporta līdzeklis, kas ir par 9 procentiem jeb par 2056 auto mazāk nekā pērn šajā laika periodā. Līdzīga tendence attiecināma arī uz vieglo komerctransportu.
Straujākais samazinājums ir skāris līdz desmit gadu vecu automašīnu noietu. Rezultātā ir pieaudzis Latvijā ievesto automašīnu vidējais vecums. Ņemot vērā pircēju ieradumus, diezgan droši var apgalvot, ka tie automašīnu pircēji, kuri iepriekš ir iegādājušies trīs līdz septiņus gadus vecas automašīnas, tagad devuši priekšroku jauniem automobiļiem, vērtē Latvijas Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš. To apliecina jaunu auto tirgu un līzinga piedāvājumu izmantošanas izaugsme, savukārt lietotu auto piedāvājums kļuvis mazāk vilinošs, jo arī rietumvalstīs iedzīvotāji, kā arī uzņēmumi automašīnas maina retāk un tā sauktie auto plači piepildās lēnāk un ar vecākiem spēkratiem. Nostiprinās arī tendence, ka autoparks noveco visā Eiropas kontinentā, tomēr Latvijā tā vecums ir vidēji nedaudz virs 13 gadiem, savukārt vairumā Eiropas valstu - ap astoņiem gadiem.
Vairāk prasību
Kopš gada sākuma saskaņā ar Ministru kabineta pieņemtajiem noteikumiem lietotu automašīnu tirgotājiem par katru savā laukumā esošu auto pircējam jāsniedz vairāk ziņu. Uz lapas auto logā jābūt informācijai ne tikai par spēkrata ražošanas gadu, nobraukumu un nepieciešamās degvielas veidu, bet arī par to, vai pirms pārdošanas automobilim pārbaudītas un darba kārtībā ir ar drošību vistiešāk saistītās ierīces - bremzes, stūres pastiprinātājs, pretizslīdēšanas sistēma, drošības spilvenu sistēma -, un no tā izrietoši - vai auto ir drošs braukšanai. Tirgotājs var atzīmēt ar «jā» vai «nē», vai «nav informācijas», ka šīs sistēmas ir pārbaudītas un ir darba kārtībā.
Šīs prasības tiek vērtētas dažādi. Lietotu auto tirgotāju asociācijas vadītājs auto tirgotāja Provento direktors Uģis Vītols ir pārliecināts, ka novērtēt automašīnu drošības sistēmu atbilstību darbam nav automašīnu tirgotāja kompetence. «Automašīnas tehnisko stāvokli var izvērtēt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) tehniskās apskates stacijā, bet ne jau tirgotājs! Man vēl neviens nav atbildējis uz jautājumu, kas notiks, ja es būšu ierakstījis, ka automašīna var piedalīties satiksmē, bet cilvēks ar to automašīnu pa ceļam, piemēram, uz CSDD, nedod, Dievs, kādu defektu dēļ avarēs un būs cietušie? Es būšu apgalvojis, ka tā automašīna ir derīga satiksmei, bet izrādīsies pretēji - mani taču par to tiesā iesūdzēs!» Viņš arī piebilst - likums neaizliedz tirgot arī kārtībā neesošus auto, taču tā tirgotājs sev nodara pāri. «Ar tādu rīcību es sev iešauju kājā, jo, ja kāds pircējs ir mazāk zinošs par automašīnām, viņš, ieraugot auto logā manus «nē» par tehnisko stāvokli, vienkārši aizies prom.»
Strīdu krustugunīs
Rodas pārdomas, kam par labu noteikumi mainīti. «Tā ir iespēja zaudēt klientu man, lietotu auto tirgotājam. Kam tas ir izdevīgi, un akurāt smuki iestrādāts likumā? Es te redzu klaju jaunu auto tirgotāju un lielizmēra - pamatā katras auto markas dīleru - servisu lobismu bez tendences uz tirgus situācijas sakārtošanu. Man klientam jāskaidro šī nedabīgā situācija vai arī jāstājas rindā uz diagnostiku dīlera servisā. Ja man laukumā ir, piemēram, piecdesmit vai simt automašīnu, dīleri var būt apmierināti par sagādāto darba apjomu,» kritiski noskaņots ir U. Vītols.
Jauno auto tirgotāju un likuma grozījumu līdzautoru lokā kopā ar CSDD, Valsts ieņēmumu dienestu un citām iestādēm ir Latvijas Auto asociācija, kuras valdes loceklis Ingus Rūtiņš piedalījās noteikumu pārveidošanā. Viņš skaidro: «Vērtējām, kas notiek lietotu auto tirgū, sākot ar tirgotāju kompetenci, klientu apkalpošanu, auto tehniskā stāvokļa uzrādīšanu, odometru rādījumiem, auto iegādes maksājumu formām, beidzot ar dokumentu viltošanu, nodokļu apiešanas shēmām. Konstatējām, ka viss ir pavisam slikti, lai arī par kuru tēmu mēs nerunātu. Bieži darījumi notiek skaidrā naudā pelēkajā zonā, un par nodokļu maksājumiem varam aizmirst.» Auto aprīkojuma tehniskā stāvokļa norādīšana ir tikai maza sadaļa jaunajos noteikumos, un tas darīts lietotu automobiļu pircēju labā, mazinot viņu risku iegādāties apšaubāmas izcelsmes pirkumu.
«Mēģinājām atrast pamatojumu, kāpēc kāds automobilis Latvijā maksā lētāk par līdzīgu, piemēram, iegādes valstī Vācijā. Tas saistāms ar auto labošanas fāzi, «izglābtajiem» auto pēc avārijām vai slīkšanas jeb tā sauktajiem frankenšteiniem, tāpēc bija loģiski iestrādāt obligātu prasību norādīt auto drošības sistēmu pārbaudes,» stāsta I. Rūtiņš.
Savukārt, ja auto pārbaudīts, konstatēti defekti, bet tirgotājs mānījies, viņam var draudēt nepatikšanas. «Lai rakstītu, ka sistēma pārbaudīta un auto ir kārtībā, tirgotājam vispirms jāaizdomājas, no kurienes pārdodamais auto tiek ņemts. Ja tu gadu gadiem stāsti, ka tev Eiropā ir ilglaicīgi sadarbības partneri un uzticami iegādes kanāli, tad taču viss būs kārtībā,» klāsta I. Rūtiņš.
Tam oponē U. Vītols: «Tas ir populisms, jo arī tie kāda «pārbaudītie labie vācu tirgotāji» paši ir vienkārši labticīgi ieguvēji, kuri no kāda iepirkuši auto un uzreiz pārdos tālāk, bieži vispār nezinot, kādā stāvoklī tie automobiļi ir! Man kā tirgotājam pārbaudīts auto pārdevējs ir jebkurš legālā uzņēmējdarbībā iesaistīts biznesmenis, kurš legāli reģistrēts un pārzina auto iepirkšanas un eksporta kārtību. Taču tas neizslēdz risku, ka mašīna var būt ar defektiem.»
Savukārt iebildumus, ka auto tirgotājs pārdodamo spēkratu pilnvērtīgi nevar pārbaudīt, I. Rūtiņš noraida un aicina aizdomāties par spēju strādāt nozarē - pārbaudīt auto drošības aprīkojuma tehnisko stāvokli jāspēj jebkurā servisā. «Tas, ka auto drošības aprīkojumu var pārbaudīt tikai dīleru servisos, ir muļķības. Netrūkst pietiekami informatīvu un diagnostikai piemērotu tehnoloģiju. Tās, protams, maksā naudu, iekārtas un programmatūra jāiepērk un jāatjaunina. Tu vairs nevari šķūnītī pie ābelītes ierīkot servisu un pukstēt, ka kaut ko nevari pārbaudīt ar skrūvgriezi un plakstangām! Ja tu tā domā, neesi tiesīgs saukties par autoservisu,» kritisks ir Latvijas Auto asociācijas pārstāvis.