Ap 200 km/h
Par avāriju nekas daudz nav zināms, apstākļus noskaidros vairākās ekspertīzēs. Vienīgais, kas šobrīd ir skaidrs - ievērojami tika pārkāpts atļautais braukšanas ātrums. «Ātrums bija vājprātīgs. Visticamāk, tie bija krietni vairāk nekā 120 km stundā vietā, kur varēja braukt ar 70,» Dienai stāsta Z. Arāja. Arī par to, vai jaunieši bija lietojuši alkoholu, neviens neņemas apgalvot, tas būs zināms pēc pārbaudēm. «Tā ir totāla bezatbildība un nedomāšana par sekām. Kam ir jānotiek galvā, lai brauktu ap 200 km/h?»
Jaunākā informācija liecina, ka auto uz jaunieša vārda tika reģistrēts un uzreiz arī apdrošināts tikai dažas stundas pirms traģēdijas.
Jūrmalas pašvaldībā neko vairāk par bojāgājušo personām vēl nezina stāstīt. «Viņi visi četri bija jūrmalnieki - jaunieši no Kauguriem vecumā no 20 līdz 23 gadiem,» teic domes pārstāve Elita Cepurīte, izsakot līdzjūtību bojāgājušo ģimenēm un tuviniekiem. «Notikums patiešām ir ļoti traģisks,» viņa piebilst.
Viena pēc otras
Īpaši traģiski tas izskatās tāpēc, ka šomēnes tā bija jau trešā lielā traģēdija uz ceļiem. Vēl nupat aizvadītajā sestdienā uz dzelzceļa pārbrauktuves Talsu novadā līdzīgā avārijā gāja bojā divi jaunieši. Apstākļi vēl tiek noskaidroti, tomēr tiek pieļauts, ka arī šeit krietni pārsniegts atļautais braukšanas ātrums. Uz dzelzceļa pārbrauktuves vilcienā ar 5,5 megatonnu smagu kravas sastāvu ietriecās auto. Kaut gan mašīnists sācis ārkārtas bremzēšanu un viņa palīgs devis nepārtrauktu skaņas signālu, no sadursmes izvairīties neizdevās. Dzīvību zaudēja divi jaunieši, autovadītāja un vēl divi pasažieri ar dažādām traumām nogādāti slimnīcā.
Savukārt mēnesis iesākās ar traģēdiju Taurupē, kas prasīja sešu jauniešu dzīvības. Automašīnas Audi 100 vadītājs, iebraucot līkumā, netika galā ar auto vadību un ietriecās kokā. Pie stūres bija puisis, kurš nupat bija atgriezies no ārvalstīm. Avārijās bojā gājušo tuviniekiem pašvaldības parasti nodrošina psihologa palīdzību. Taurupes traģēdijā ar tuviniekiem runāja psiholoģe Inese Rūtiņa. Viņa Dienai atklāj, ka pārsvarā šādās situācijās tuvinieki ir šoka stāvoklī un viņiem ir ļoti grūti atvērties, lai sāktu runāt par savām sāpēm.
Nevar sev piedot
«Tuvinieki jūtas vainīgi pie notikušā, jo īpaši mātes. Viņas nevar sev piedot, ka dēli ir nonākuši konkrētajā situācijā, īpaši, ja bērns bijis pie stūres. Tas ir tāds psiholoģiskais mehānisms, ka vieglāk ir pašam, teiksim skaļi, izdarīt slepkavību, nevis saprast, ka mans bērns to ir izdarījis. Tā ir tāda grūti panesama dubultvainas sajūta par to, ka tas bija viņas dēls, un par to, kā tagad skatīties cilvēkiem acīs, ka esmu šī bērna mamma.» Tuvinieki izsaka šaubas un neziņu, kāpēc tas tā ir noticis, nevar sev piedot, kāpēc neizdarīja neko, lai savas atvases noturētu.
I. Rūtiņa daudzskaitlīgās traģēdijas uz ceļiem saista ar to, ka jauniešos vairs nav pašsaglabāšanās instinkta. Viņiem liekas, ka nāve ir kaut kas attālināts un nesasniedzams. «Paaudze, kas attālinās no kara šausmām, sāk zaudēt pašsaglabāšanās instinktu. Pēc kara briesmām šis instinkts ir spilgtāks, un paaudžu paaudzes to manto. Jo svešākas ir šīs šausmas, jo vairāk jaunieši meklē ekstrēmas izjūtas.» Psiholoģe uzskata, ka ir pazudusi arī mērķtiecība un spēja izprast cēloņseku sakarības. Jaunajiem gribas spilgtas emocijas, nevis domāt par nākotni.
Šogad ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši jau 44 cilvēki, tas ir teju divas reizes vairāk nekā pērn šajā laika posmā. Policijā norāda, ka satiksmes drošība ir tās prioritāte, tomēr ar radaru uzlikšanu vien jauniešu bezatbildība nemazināsies.