Pēc a/s Latvenergo informācijas, tādu elektroenerģijas lietotāju janvārī bija aptuveni 6000. Vismaz pagaidām risks būs attaisnojies - par elektroenerģiju viņi maksās aptuveni par 6% mazāk salīdzinājumā ar fiksēto cenu rēķiniem, vēsta Latvenergo. Tomēr neviens elektroenerģijas lietotājs, kurš izvēlējies elektrību pirkt par biržas cenām, sarunā ar Dienu neizslēdz iespēju, ka laika gaitā var nākties maksāt arī vairāk.
«Elektrību par biržas cenām izvēlējos pirkt cenas, līguma nosacījumu un azarta dēļ. Sāku par to interesēties pie pirmās nopietnās cenu elektrības tirgus brīvlaišanas 2013. gadā un biju dusmīga, ka atlika tirgus atvēršanu, jo tad elektrība biržā bija lētāka nekā šobrīd. Bija acīmredzams, ka tā var ietaupīt,» par savu izvēli Dienai stāsta Ingvilda Zālīte. Toreiz arī viņas ģimenes elektrības patēriņš bija lielāks nekā tagad, līdz ar to arī potenciālais ietaupījums būtiskāks. Ģimene šobrīd mēnesī patērē aptuveni 170-200 kilovatstundu elektroenerģijas.
Meklē izdevīgāko
Fakts, ka krīzes sekas vēl ilgi būs jūtamas, ir iemesls, kāpēc I. Zālīte ikdienā uzmanību pievērš rēķinu lielumam. Pēc viņas vārdiem, «žonglēšana ar finansēm ir diezgan nežēlīga». Vienlaikus neesot vērts pārmaksāt par to, par ko var nepārmaksāt, tāpēc ik pa laikam viņa purina tarifus un rēķinus, lai pārliecinātos, ka nav kāda izdevīgāka piedāvājuma. Lielākoties tas attiecas uz telekomunikācijām, kuras kļūst lētākas, bet arī elektrība ir tā, kuras lietošanā izdodas šo to optimizēt.
Par optimizācijas iespējām ikdienā domā arī Egils Viškints. Viņš gan ir skarbs, Dienai norādot, ka tieši komunālie maksājumi ir vismazāk prognozējamais izdevumu postenis. Kā piemēru viņš min gāzi: «Kopš 2005. gada gāzes cena pieaugusi faktiski pieckārt, bet vai manas dzīves kvalitāti tas paaugstinājis piecas reizes? Esmu atteicies no visām iespējamajām elektriskajām ekstrām - tādām kā siltās grīdas un dvieļu žāvētāji. Kopš 2009. gada māju pēc iespējas vairāk kurinu ar malku, kas ir vietējais resurss, un tā iegādē turklāt tiešām pastāv brīvais tirgus. Vidējo ikmēneša elektrības patēriņu esmu samazinājis no apmēram 1000 kilovatstundām 2005. gadā līdz 300 kilovatstundām pašlaik.»
Nākotne neskaidra
Mainīgais tarifs jeb biržas cenas ir viens no retajiem tarifiem, kuru var nomainīt, nemaksājot soda naudu, secinājusi I. Zālīte. Tas viņai ir svarīgi, jo elektrības tirgus «tikai tagad atvēries, un neviens nezina, kas būs pēc gada vai vēlāk. Ja uzrodas vēl kāds alternatīvais elektrības piegādātājs ar labu piedāvājumu vai ja samazinās cenas, kā tas tiek prognozēts, tad bez soda naudām pie šiem labumiem visbiežāk tomēr netikt».†Turklāt Ingvildas ģimenes elektrības patēriņš nav konstants, un pagaidām nav iespējams paredzēt, kāds tas būs laika gaitā. Līdz ar to viņa nevēlējās slēgt līgumu ar fiksētu maksājumu un riskēt ar pārrēķinu gada beigās.
Līdzīga situācija ir arī E. Viškintam. Lai gan viņš sākotnēji nebija drošs par cenu kritumu biržā, tomēr biržas cenu izvēlējās, jo tā vienīgā, pēc viņa domām, atbilst jēdzienam «brīvais tirgus». Savukārt, ja cenas augšot biržā, tad, pēc E. Viškinta prognozēm, tās laika gaitā augs arī tiem elektrības lietotājiem, kuri izvēlējušies maksāt fiksētu maksu.
Tas, ka elektrības cenas varētu palielināties, neuztrauc I. Zālīti. Pēc viņas domām, galvenais, lai gada laikā elektrības cenas pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir iespējami mazāks. «Zinu, ka, tuvojoties pavasarim, pētīšu laika prognozes un elektrības speciālistu teikto. Iespējams, vasarā pāriešu uz kādu fiksēto elektrības tarifu. Var arī būt, ka vienkārši piecietīšu lielākus rēķinus,» sarunas beigās piebilst I. Zālīte.