Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Sestdiena, 16. novembris
Glorija, Banga

Atkritumu riņķa dancis

Rudenī biedrība homo ecos: rīkoja sociālu kampaņu #Maisbergs, par ko stāstīja arī Dabas Diena, - nolūkā pievērst Latvijas sabiedrības uzmanību iepakojuma atkritumu ietekmei uz vidi un mudināt tos šķirot un samazināt to rašanos. Gandrīz trīsdesmit mājsamniecību, arī vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki, šķiroja savus iepakojuma materiālus, publiski rakstot un stāstot par savu pieredzi. Pētām, kā viņiem veicās.

Iedzīvotājiem šķirot izdevīgi

Katrs no mums mājās rada ap 100 kg iepakojuma atkritumu gadā, kopā 210 tūkstošu. Iepakojums veido trešo daļu no mūsu mājās radītajiem atkritumiem (pēc masas). Tieši tāpēc pilsētās, kur maksu par komunālajiem atkritumiem aprēķina pēc to daudzuma, ģimene var just ievērojamu ieguvumu šķirojot, jo par šķirošanai nodotajiem materiāliem nav jāmaksā. Tomēr šķirošanas entuziasti sastopas ar ķibelēm. Lai gan krējuma, jogurta, margarīna iepakojums, dažādas plēves rada diezgan lielu sašķiroto iepakojuma materiālu daļu, neviens no Latvijas Zaļā punkta šķirošanas kartē minētajiem laukumiem tos nepieņem, un atkritumu biznesa pārstāvji iedzīvotājiem pat neiesaka jogurta un krējuma trauciņus mest pie šķirojamiem atkritumiem. Sanāk: mēs esam spiesti maksāt divreiz, jo vienreiz maksājam par preci, kuras cenā iekļauts iepakojuma nodoklis, bet otrreiz maksājam par to, ka izmetam šo iepakojumu sadzīves atkritumos nogādāšanai izgāztuvē. Tas arī samulsina cilvēkus, kas šķiro atkritumus, jo nav konsekvences, ko un kā īsti šķirot.

Par maz konteineru

Viena no lielākajām problēmām, ar ko saskaras daudzi apzinīgi šķirotāji, - viņi nezina, kur sašķirotos iepakojumus likt. Attālums līdz šķirošanas vietai ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē mūsu iespējas šķirot, arī rada izmaksas atkritumu savācējiem. Atkritumu apsaimniekotāji aicina iedzīvotājus un namsaimniekus vērsties pie viņiem ar lūgumu izvietot šķirojamo atkritumu konteinerus pie mājām, bet atbildību par šķirošanas kvalitāti uzliek pašiem iedzīvotājiem. Ir gadījumi, kad šķirošanas laukumi tiek slēgti vai šķirojamo atkritumu konteineri novākti sliktas šķirošanas dēļ. Piemēram, atkritumu apsaimniekotājs SIA Vides pakalpojumu grupa vēstulē #Maisbergs dalībniecei Anetei Jaudzemei, kura lūdza pie nama Kristapa ielā Rīgā ierīkot šķirojamo atkritumu konteinerus, skaidro, ka pēc SIA Rīgas namu pārvaldnieks pieprasījuma konteineri laukumā Kristapa ielā tika novietoti vairākkārt, taču nav sasnieguši paredzētos mērķus, proti, dalīto atkritumu konteineros tika ievietoti sadzīves un cita veida atkritumi. Tādējādi šķirotais materiāls vairs nebija izmantojams otrreizējai pārstrādei un tika savākts kā sadzīves atkritumi. Savukārt #Maisbergs dalībniece kuldīdzniece Aiga Tetere stāsta, ka arī pie viņas mājām esošie konteineri ir pārcelti uz tālāku vietu, bet PET pudeļu konteiners nozudis vispār. Tagad viņa savas PET pudeles krāj uz balkona un cer, ka bērnu skolā sāksies kāda akcija, lai varētu no tām tikt vaļā. Guntis Liekniņš, atbildīgais par atkritumu apsaimniekošanu Kuldīgas pilsētā, piekrīt, ka trijās adresēs tiešām noņēmuši konteinerus, jo iedzīvotāji tajos metuši parastos, komunālos atkritumus, bet kopumā pagājušajā gadā konteineru skaits ir dubultojies, arī PET pudelēm pilsētā ir šķirošanas konteineri. Pateicoties konteineru skaita pieaugumam un izglītojošiem pasākumiem pilsētā, pārstrādē nodoto atkritumu daudzums gadā audzis par 63%. Tas, ka katrā pašvaldībā ir sava pieeja atkritumu vākšanai - atšķirīgi marķēti konteineri, daži iepakojuma atkritumu veidi nemaz netiek atsevišķi vākti, bet nonāk pārējo komunālo atkritumu plūsmā, nav skaidri savākšanas laukumu blīvuma noteikumi -, kā arī ļoti ieilgušās diskusijas ap depozītu sistēmu, šķiet, tomēr liecina par vienotas valstiskas pieejas trūkumu.

Nozare attīstās pamazām

Pēc a/s Latvijas Zaļais punkts aplēsēm, visā Latvijā ir vairāk nekā 2400 vietu, kurās pieejami šķirošanas konteineri, un vēl aptuveni 65 šķirošanas laukumi, stāsta a/s Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis. Turklāt katru gadu šķirošanas vietu skaits pakāpeniski pieaug - vidēji par 5% gadā. Vienlaikus jāņem vērā, ka šķirošanas infrastruktūras attīstībā ļoti svarīga ir pašvaldības, namu apsaimniekotāja un atkritumu apsaimniekotāja savstarpējā sadarbība, nodrošinot iedzīvotājiem ērtu un pieejamu šķirošanu. Praksē gan nācies saskarties ar gadījumiem, kad šķirošanas konteineri netiek izmantoti tam paredzētajam mērķim, bet sadzīves atkritumu izmešanai, tāpēc tie tiek noņemti. Protams, joprojām virknei iedzīvotāju dzīvesvietas tuvumā nav pieejama ērta atkritumu šķirošanas infrastruktūra, bet Zaļais punkts aicina iedzīvotājus būt aktīviem un vērsties pie sava nama apsaimniekotāja vai atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma ar lūgumu tādus nodrošināt. Savukārt, lai straujāk varētu attīstīt šķirošanas infrastruktūru un tās pieejamību iedzīvotājiem, jaunajā ES struktūrfondu periodā ir jānodrošina iespēja saņemt tam līdzfinansējumu, lai privātie spēlētāji būtu vairāk ieinteresēti investēt privātos līdzekļus šķirošanas konteineros, ko pašlaik uzņēmumi nodrošina par saviem līdzekļiem.

Latvijā darbojas dažādi atkritumu apsaimniekošanas operatori, un atšķiras to iespējas un prasības materiālu savākšanā. Tomēr viens no galvenajiem principiem ir, lai to savākšana, sašķirošana, apstrāde un tālākā transportēšana būtu ekoloģiska un ekonomiska, ko var nodrošināt tikai pietiekams šo materiālu apjoms. Ar Latvijas atkritumu apjomu daudzu šķietami šķirojamu materiālu savākšanas, sašķirošanas, apstrādes un transportēšanas uz valsti, kur tos varētu pārstrādāt, kopējā ietekme uz vidi ir negatīvāka nekā to nogādāšana apglabāšanai poligonā. Tāpēc katrā gadījumā tiek izvērtēts, cik ekoloģiski ir šķirot un savākt konkrēto materiālu. Tomēr arī Latvijā, attīstoties atkritumu pārstrādei, arvien paplašinās šķirojamo atkritumu veidi. Piemēram, polimēru materiālu pārstrādes uzņēmums Nordic Plast pērn izstrādāja jaunu granulu veidu, ko ražos no polipropilēna moldinga produktiem, kas ir kečupa un majonēzes spaiņi, sadzīves ķīmijas pudelītes, kanniņas un kastītes, kuras marķētas ar numuru pieci un bez pārtikas taukvielām.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Gribētu dzīvot zaļāk

DNB Latvijas barometra Nr. 70 aptaujā respondenti atkritumu šķirošanu nosauc kā pirmo uzdevumu, ko valsts iestādēm vides aizsardzībā vajadzētu darīt. Divas trešdaļas DNB barometra aptaujas respondentu domā - atkritumu šķirošana pieder pie videi draudzīga dzīvesveida, bet tikai mazliet vairāk nekā trešdaļa to ikdienā arī dara. Tam ir likumsakarīgas sekas - Latvija iepakojuma atkritumu pārstrādē (9%) ir vienā no pēdējām vietām Eiropā.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Saeima iesaldē atalgojumu valdēs un padomēs

Lai uz diviem gadiem iesaldētu atalgojumu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdēs un padomēs, Saeima vakar galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Publiskas pers...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?