Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Piektdiena, 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

Ar patentiem Eiropas līmenī netiek

Viens no pasaulē vadošajiem zinātniekiem medicīniskās bioķīmijas jomā - Latvijas Organiskās sintēzes institūta padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš - nesen Parīzē saņēma atzinību Eiropas līmenī, tiekot nominēts Eiropas Izgudrotāju balvai. Gan pirms svinīgās ceremonijas, gan tajā liela uzmanība tika pievērsta patentiem - to nozīmei, aizsargājot zinātnieka darbu, - un ekonomiskajam labumam, ko no patentiem iegūst valsts. Taču Latvijā, lai gan nacionālajā līmenī tiek saņemts liels skaits patentu pieteikumu, tikai retais izgudrojums saņem Eiropas līmeņa patentu.

Latvija neparādās

Kopumā pērn Eiropas Patentu iestādē (EPO) saņemti 274 174 patentu pieteikumi, no kuriem 84 925 - tieši no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Šis rādītājs, salīdzinot ar 2013. gadu, uzlabojies par 3,1%, Dienai skaidro EPO pārstāvis Rainers Ostervalders. Taču, ņemot vērā, ka EPO sastāvā ir 38 dalībvalstis, starp kurām ir arī Latvija, kopumā trešdaļa no visiem pieteikumiem tiek saņemta no EPO dalībvalstīm, pārējā daļa nāk, piemēram, no ASV, Ķīnas, Japānas un citām valstīm. Kā ierasts, šīs valstis pieteikumu skaita ziņā arī ir topa augšgalā, tām vēl pievienojas Vācija, Korejas Republika un Francija. Turklāt nenoliedzami aiz šīm valstīm stāv milzu kompānijas, piemēram, jau vairākus gadus visvairāk patentu pieteikumu EPO tiek saņemti no tādiem uzņēmumiem kā Samsung, Philips un Siemens.

EPO pārstāvjiem stāstot par statistiku un pašreizējām tendencēm, Latvijas vārds netiek pieminēts. Un tam ir iemesls - Latvijas zinātnieku pieteikto un apstiprināto patentu Eiropas līmenī ir ļoti maz.

Patentiem nav naudas

Komentējot Dienai EPO iestādes statistiku, I. Kalviņš nav pārsteigts. Viņš atzīmē, ka patentus uzskaita pēc tā, kas ir samaksājis attiecīgo nodevu un kam pieder patents. Tā kā Latvijas valsts nekādā veidā patentēšanu nefinansē, arī statistikā Latvija neparādās. Lai zinātnieks savu izgudrojumu varētu patentēt Eiropas līmenī, jāmeklē kāds, kas to varētu finansēt. Ja nauda nāk no ASV, Francijas, Lielbritānijas vai kādas citas valsts, arī patents pieder tām. Tas nekas, ka tieši Latvijas zinātnieks ir izgudrojuma autors, skaidro I. Kalviņš. Spilgts piemērs ir Organiskās sintēzes institūta sasniegums. Tas pirmo reizi Latvijas vēsturē izgudrojis pretvēža zāles, kurām izdevies ielauzties ASV tirgū. Institūts to radījis dāņu firmas uzdevumā, taču patents pieder vēl citiem. Tagad jau runā, ka Dānijas patentu turētājiem tas bijis miljardu liels darījums, taču Latvijai šādi ieguvumi iet secen.

Līdz ar to var teikt, ka šāda veida statistika neataino patieso Latvijas zinātnieku potenciālu un reāli izdarīto darbu. Turklāt, ja pat granti izgudrojumiem ir no Latvijas, šajā summā neviens cents nav paredzēts patenta iegūšanai - vai nu publicējiet, vai atrodiet, kas patentu finansēs, - reālo situāciju komentē I. Kalviņš. Pašiem zinātniekiem atrast vajadzīgo summu patenta iegūšanai neesot reāli.

Iespējas esot

I. Kalviņa stāstītais gan nenozīmē, ka teorētiski Latvijā zinātniekiem nav iespēju savus izgudrojumus patentēt Eiropas līmenī. Kā Dienai skaidro Latvijas Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis, šādas iespējas ir. Pirmkārt, zinātnieki var vērsties interesējošo Eiropas valstu nacionālajās patentu iestādēs un iesniegt patenta pieteikumu šajās valstīs. Tas nozīmē, ka patenta apstiprināšanas gadījumā izgudrojums ar patentu būs aizsargāts tieši tur. Otrkārt, var vērsties jau iepriekš pieminētajā EPO. Tas nozīmē, ka izgudrojumu ar patentu var aizsargāt visas 38 EPO dalībvalstīs. Savukārt, ja zinātnieks vēlas iegūt patentu ne tikai Eiropas, bet jau pasaules līmenī, piemēram, tādās valstīs kā ASV, Kanāda un Austrālija, ir iespēja vērsties Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijā, kura apvieno 148 dalībvalstis.

Tomēr arī S. Laganovskis atzīst, ka šķēršļi mūsu zinātniekiem pastāv. Tie galvenokārt ir atkarīgi no katram pieteicējam pieejamiem finanšu resursiem, patentēšanas stratēģijas, interesējošajām aizsardzības iespējām un konkrētā izgudrojuma specifikas. Šķēršļu esamību pierāda arī statistika. Tāds patentu gigants kā ASV pērn EPO iesniedzis 71 745 patentu pieteikumus, turpretim Latvijas zinātnieki iesnieguši 27 patentus, no kuriem apstiprināti trīspadsmit. Savukārt 2013. gadā no 91 patenta pieteikuma apstiprināti pieci.

Salīdzinot situāciju ar Latvijas kaimiņvalstīm, redzams, ka pieteikumu skaits Igaunijai ir lielāks, bet apstiprināto patentu mazāk. Pērn no Igaunijas EPO saņēmusi 52, no Lietuvas - 58 pieteikumus. Apstiprināti attiecīgi astoņi un desmit patenti. Situācija uz labo pusi varētu mainīties brīdī, kad tiks apstiprināti jaunie nosacījumi, kas nedaudz atvieglos patenta iegūšanas kārtību. Kā iepriekš Dienai stāstīja S. Laganovskis, patlaban, lai iegūtu patentu visās ES dalībvalstīs, tas var izmaksāt pat līdz 36 000 eiro. Jaunais ES projekts vērsts uz to, lai samazinātu patenta iegūšanas izmaksas un patents nebūtu jāapstiprina katrā dalībvalstī atsevišķi, bet būtu viens kopīgs pieteikums, kas attiektos nevis uz vienu valsti, bet būtu ar plašāku starptautisku juridisko spēku.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?