Šīs apdzīvotās vietas ciema statusam neatbilst, jo tajās nav pastāvīgo iedzīvotāju vai arī to ir ļoti maz, kā arī trūkst attiecīgās infrastruktūras. Kā skaidroja ministrijā, bieži vien ciema statusa jautājums nav saistīts ar iedzīvotāju migrāciju pēdējā desmitgadē, bet gan ar pašvaldības rīcību, kas noteikusi vai saglabājusi ciemam statusu, ņemot vērā dažādus apstākļus. Tā var būt gan atšķirīga likuma interpretācija, gan vēlme saglabāt kultūrvēsturisko nosaukumu. Ir arī ciemi, kas uzradās laikā, kad viena pēc otras tika celtas jaunbūves, tā it kā izveidojot ciemus, kuri reāli ir mazapdzīvoti vai vispār neapdzīvoti. Tas ir tipiski Pierīgai.
Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu ciema statusu piešķir un atceļ novada dome, pamatojoties uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā ir noteikta ciema robeža un pamatota ciema izveides nepieciešamība. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) norāda, ka demogrāfiskās situācijas izaicinājumi gan tuvākā, gan arī tālākā nākotnē rada problēmas Latvijas attīstībai. Tomēr ciemu skaita mazināšanās nevar būt objektīvs rādītājs, kas atspoguļotu iedzīvotāju skaitu reģionos vai to pārcelšanās tendences. Ļoti bieži ciemu skaita samazināšanās saistīta ar formālu procesu, kad atceļ ciema statusu teritorijām, kuras tādam neatbilst. Ministrija uzskata, ka jautājumu par ciemu skaitu vajadzētu risināt tā, lai reģistros būtu objektīva informācija par patieso ciemu un arī pagastu skaitu valstī. Vairāku gadu garumā iesaistītās institūcijas, veidojot dažādas darba grupas, nav panākušas sīkāku detalizācijas pakāpi šo teritoriju raksturojošo elementu noteikšanā.
Šā gada 31. janvārī Latvijā bija vairs tikai 6659 ciemi, lai gan gadu iepriekš - 6777 ciemi. Statistika liecina, ka pagājušajā gadā visvairāk ciemu likvidēts Kurzemes un Zemgales reģionā - Bauskas, Saldus, Rucavas, Auces, Grobiņas un Engures novadā. Atsevišķi ciemi likvidēti arī Vidzemē un Pierīgā - Apes, Ķeguma un Salaspils novadā.