Nekādi detalizētāki komentāri sniegti netika. Ne L. Straujuma, ne satiksmes ministra pienākumu izpildītājs Rihards Kozlovkis (Vienotība) neatbildēja uz žurnālistu jautājumiem, kāda veida informācija saņemta. Tāpat viņi atteicās atbildēt, vai jaunās ziņas saistītas ar drošības jautājumiem. Neko daudz Dienai nespēja komentēt arī Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, norādot, ka viņa rīcībā nav nekādas informācijas par jaunajām ziņām.
Paredzēts, ka sēdes turpinājums būs šodien pēcpusdienā, kad abi ministri ar saņemto informāciju jau būs iepazinušies.
Akcionāru līgums vēl top
Portāls Pietiek.com šonedēļ publicēja fragmentus no nacionālās aviokompānijas airBaltic akcionāru līguma, norādot, ka pašreizējā variantā tas ietver milzīgas priekšrocības un labumus «finanšu investoram no Vācijas» uz Latvijas valsts rēķina. Kā Dienai norādīja neoficiāli, bet droši avoti, publicētā informācija ir vismaz pāris mēnešu veca. Tomēr jau tajā ir jūtama stīvēšanās par to, cik lielai atbildībai un tiesībām jābūt valstij kontekstā ar tālākajām attiecībām, kas tiks dibinātas starp airBaltic un jauno finanšu investoru.
Vairākās vietās ministrija norāda, ka atbildības sadalījums nav proporcionāls. Arī runājot par to, kurā brīdī investors var izteikt pretenzijas valstij attiecībā pret airBaltic, SM pretojas, sakot, ka valsts nevar būt atbildīga par airBaltic vadības rīcību, izņemot specifiski likumā noteiktos gadījumus.
Cīnās arī deputāti
Jautājumā par airBaltic iestrēga arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Viņu galvenais temats bija par aviokompānijas flotes atjaunošanu, jo tieši Saeima būs tā, kurai nāksies teikt galavārdu saistībā ar līdzekļu piesaisti airBaltic.
Sēdē izkristalizējies, ka nodokļi, ko aviokompānija tieši vai netieši maksā valsts budžetā, ir lielāki nekā sniegtais atbalsts, ziņu aģentūrai LETA norādīja deputāts Romāns Naudiņš (NA). «Mans personiskais viedoklis ir, ka aviokompānijai ir milzīgas perspektīvas šajā reģionā. Tā var droši attīstīties, ja pareizi izdarām nākošos soļus,» sacīja deputāts, tomēr norādot, ka ir jāredz akcionāru līgums, lai saprastu, vai balsot par 80 miljonu eiro piešķiršanu.
Deputāti runāja arī par to, ka valsts varētu nevis ieguldīt pamatkapitālā, bet gan sniegt aizdevumu. Uzticami avoti uzņēmumā Dienai teic, ka teorētiski aizdevums ir iespējams, taču pastāv būtiski trūkumi - ietekme uz budžeta deficītu, tāpat ir risks, ka šajā gadījumā sāktos izmeklēšana par nevajadzīgu valsts atbalstu. Turklāt, sniedzot aizdevumu, netiktu atrisināta negatīva kapitāla problēma.
Avots atklāj, ka šodien tik sarežģīta dilemma nebūtu jāpiedzīvo, ja Latvija būtu izmantojusi iespēju veidot aeroholdingu, par ko tika runāts vēl pirms pusotra gada. Tas ļautu valstij saglabāt 100% ietekmi uzņēmumā, līdz patiešām nopietna stratēģiskā investora piesaistei. Iniciatīvu neskaidru iemeslu dēļ nobremzējis nu jau bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība), nevirzot to tālāk valdībā.
Saeimas komisijā atsevišķiem deputātiem radies iespaids, ka Krievijā ražotās Sukhoi Superjet lidmašīnas tiks pirktas pat tad, ja jaunajam investoram tiks atteikts. Šeit der pieminēt, ka potenciālais airBaltic investors Rafs Dīters Montāgs-Girmess iepriekš uzsvēris, ka nepārstāv nevienu konkrētu ražotāju un viņam nav pienākuma pirkt nevienu konkrētu lidmašīnu. Tomēr bažas par to, ka līdz ar viņu airBaltic flotē nonāktu konkrētās lidmašīnas, izskan gana augstā līmenī, jo īpaši ņemot vērā, ka minētais kungs jau iepriekš bijis iesaistīts darījumos ar šo aviokuģu pārdošanu.
Saistībā ar šo tēmu interesants ir portālā Pietiek.com publicētais kāda lasītāja raksts. Tajā minēts, ka kopš 2009. gada, kad «šis krievu brīnums tika prezentēts Parīzes aviošovā, Montāga-Girmesa kungam nav izdevies pārdot nevienu lidmašīnu nevienai Eiropas vai ASV aviosabiedrībai». Vēstules autors pauž nožēlu, ka tieši Latvija varētu būt Eiropas Savienības vājākais posms, caur kuru pavisam neviennozīmīgi vērtētās lidmašīnas varētu iedabūt kaut vai vienā no Eiropas aviokompānijām.