Ārzemju pilsonim vai arī personai bez pilsonības būs jāpiedalās pārrunās ar komisiju, kuras pilnvarās būs ārzemnieka atzīšana par krievu valodas lietotāju. Par krievu valodas lietotāju tiks atzīts cilvēks, kurš pārvalda krievu valodu, izmanto to ikdienā mājās un "kultūras sfērā".
Pārrunās varēs piedalīties tikai cilvēki, kas vai nu paši, vai arī viņu tiešās augšupejošās līnijas radinieki - tas ir, vecāki, vecvecāki un tā tālāk - dzīvo vai arī agrāk ir dzīvojuši PSRS vai Krievijas impērijas teritorijā, vai arī mūsdienu Krievijas robežās.
Tas nozīmē, ka šis likums attieksies arī uz Krimu.
Ārzemju tautieši, kas runā un domā krieviski, jau maijā varēs sākt Krievijas pasu noformēšanu, izmantojot vienkāršoto procedūru, šomēnes skaidroja Valsts domes NVS lietu, Eirāzijas integrācijas un sakaru ar tautiešiem komisijas priekšsēdētājs Leonīds Sluckis.
"Likuma pieņemšana - tas ir kārtējais posms, risinot krievu pasaules savākšanas un atkalapvienošanas uzdevumu. Bet tā nozīmi mūsu tautiešiem ir grūti pārvērtēt," viņš uzsvēra.
"Krievijas pilsonības institūts, neapšaubāmi, ir pievilcīgs," savukārt norādīja Konstitucionālās likumdošanas un valsts veidošanas komisijas priekšsēdētājs Vladimirs Pļigins. "Zināmu ierobežojumu likvidēšana ir ārkārtīgi lielā mērā sagaidāma. Zināmā mērā tā būs vēsturiskā taisnīguma atjaunošana."