Pēc viņa teiktā, nākamajā samitā Lielbritānijā NATO septembrī pārskatīs piedāvāto paaugstinātas gatavības darbības plānu, kā arī izteica prognozes, ka Eiropas dalībvalstis pārtrauks armijas budžetu samazināšanu.
"Krievijas agresija pret Ukrainu pavisam noteikti liek lielu uzmanību pievērst spēcīgas, kopējas sadarbības nepieciešamībai," Vašingtonas vizītes laikā skaidroja Rasmusens.
"Tāpēc es ceru, ka samitā mēs pieņemsim paaugstinātas gatavības darbības plānu, kas ļaus daudz ātrāk reaģēt krīzes situācijās," viņš sacīja. "Mēs izpētām, kā izvietot mūsu karaspēku aizsardzībai un konfliktu novēršanai. Tāpat arī, kādas tieši armijas daļas ir vajadzīgas, kur tās var tikt izvietotas un to gatavību."
Rasmusens informēja, ka jaunais plāns ļautu NATO strauji reaģēt vairākās krīzes situācijās. Ne tikai Austrumeiropas robežā, bet arī Tuvajos Austrumos un Ziemeļamerikā.
Plāns izskatītu iespējas jau izvietot nepieciešamo tehniku armijas pozicionēšanai, ātrāku izlūkošanas informācijas apriti un brīdinājumu sistēmu, kā arī pastiprināt NATO straujās reaģēšanas vienību un specvienību.
"Tāpat mēs arī izstrādājam jaunu treniņu grafiku, lai pielāgotos jaunajai situācijai," sacīja Rasmusens.
Krievijas martā veiktā Ukrainas pussalas Krimas anektēšana, apgalvojot, ka Krievija aizsargā Krimas krievvalodīgos iedzīvotājus, pārsteidza rietumvalstis nesagatavotas un veicināja sankciju ieviešanu pret Maskavu.
Pēc Rasmusena domām, Krievijas revizionisms ir bīstami iedragājis starptautisko kārtību, kas veidota gadu desmitiem. NATO ir nepieciešams uzsvērt demokrātiskos principus, kā arī turpināt centienus panākt ciešāku transatlantisko sadarbību ekonomikas un militārajās jomās, viņš piebilda.
"NATO ir apdrošināšana pret nestabilitāti, un katra dalībvalsts maksā dalības maksu. Šī dalības maksa nu ir palielinājusies," sacīja Rasmusens.
Rasmusens izteica prognozes, ka NATO samitā septembrī valstis pārtrauks gadiem ilgo militārā budžeta samazinājumu.