Putinam un Merkelei pēdējos gados regulāri ir notikušas telefonsarunas, abi valstu vadītāji vairākkārt ir tikušies arī klātienē. Piemēram, Vācijas kanclere 2015. gada maijā apmeklēja Maskavu par godu 70. gadadienai kopš Otrā pasaules kara beigām. Tomēr kopš Ukrainas krīzes sākuma Krievijas prezidentam un Vācijas kanclerei nav bijušas divpusējas tikšanās. Merkeles pēdējā divpusējā vizīte Krievijā notika 2013. gada jūnijā, kad viņa atsaucās Putina uzaicinājumam apmeklēt Sanktpēterburgu, atgādina ziņu aģentūra Reuters.
Pirms Krimas aneksijas un Krievijas agresijas Austrumukrainā Merkelei un Putinam bija labas savstarpējās attiecības. Sociālistiskajā Austrumvācijā uzaugusī politiķe spēja saprasties ar vācu valodā labi runājošo Krievijas prezidentu, kurš dažus gadus pirms Padomju Savienības sabrukuma kā Valsts drošības komitejas aģents bija strādājis Austrumvācijā.
2014. gada vasarā 28 ES dalībvalstis vienojās par ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju, kas atbildēja ar pretpasākumiem, aizliedzot lauksaimniecības produktu importu no ES. Atsevišķas dalībvalstis ir uzstājušas, ka sankcijas pret Krieviju vajadzētu mīkstināt vai pat atcelt pilnībā. Tas līdz šim nav noticis, lielā mērā pateicoties Vācijas kancleres Merkeles stingrajai nostājai.
Viņasprāt, sankcijām ir jāpaliek spēkā līdz brīdim, kad Krievija būs pilnībā izpildījusi 2015. gada februārī Minskā parakstītās vienošanās par situācijas deeskalāciju Ukrainas austrumos nosacījumus. Maskava līdz šim nav izrādījusi patiesu vēlmi to darīt. To apliecina pēdējos mēnešos ar jaunu sparu atsākusies karadarbība Austrumukrainā.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 2.maija laikrakstā Diena!
Otile
Tas puspuvušais mongolis,
Šolochovs