Krievijas valdības laikraksts Rossijskaja gazeta pirmdien publicējis Krievijas parlamenta augšpalātas Federācijas padomes lēmumu, ka prezidenta vēlēšanas notiks 18. martā. Līdz ar to dots starts arī priekšvēlēšanu kampaņai.
18. marts par vēlēšanu datumu izraudzīts ar nodomu, lai vēlēšanas sakristu ar ceturto gadadienu, kopš Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu
Putins šomēnes paziņoja, ka vēlēšanās startēs kā neatkarīgais kandidāts.
Valdošā partija Vienotā Krievija ir aktīvi atbalstījusi Putinu, tomēr prezidents acīmredzami vēlas panākt lielāku vēlētāju aktivitāti, pozicionējot sevi kā pāri partiju politikai stāvošu kandidātu.
Putins pirmo reizi prezidenta amatā nokļuva pēc tam, kad no valsts galvas amata daudziem par pārsteigumu 1999. gada Vecgada vakarā atkāpās Boriss Jeļcins.
Otrā termiņa beigās 2008. gadā Putins varu nodeva savam sabiedrotajam Dmitrijam Medvedevam. Pats Putins tad ieņēma premjera amatu. Tiesa gan, maz kurš šaubījās par to, kam patiesībā pieder vara Kremlī.
2012. gadā Putins atgriezās prezidenta krēslā.
Ņemot vērā paredzamo vēlēšanu iznākumu, tiek prognozēta zema vēlētāju aktivitāte.
Analītiskā centra Levada aptaujas dati liecina, ka balsot gatavo vēlētāju skaits no 75% 2007. gada decembrī sarucis līdz 58%.
Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Ella Pamfilova pagājušajā nedēļā sacīja, ka vēlmi kandidēt uz prezidenta amatu izteikuši 23 cilvēki, un piebilda, ka šis skaits var vēl pieaugt.
Tostarp par nodomu kandidēt jau paziņojuši liberāldemokrāts Vladimirs Žirinovskis, opozīcijas politiķis un korupcijas apkarotājs Aleksejs Navaļnijs, žurnāliste Ksenija Sobčaka, partijas Jabloko politiķis Grigorijs Javļinskis, televīzijas raidījumu vadītāja Jekaterina Gordona un uzņēmējs Sergejs Polonskis.