Valdības izdevumi ir pārsnieguši ieņēmumus par desmitiem miljardu ASV dolāru, kopš Krievija 2022.gada februārī sāka pilna apjoma iebrukumu Ukrainā, un valsts ir nonākusi līdz ikgadējam budžeta deficītam, kas iepriekš bija reta parādība.
Energoresursu tirgu zaudēšana Eiropā apvienojumā ar militāro izdevumu milzu pieaugumu ir piespiedusi Krieviju ņemt līdzekļus no valsts ieguldījumu fonda un aizņemties no valstij piederošām bankām, lai segtu iztrūkumu par pēdējiem diviem gadiem.
Finanšu ministrija otrdien ierosināja paaugstināt maksimālo nodokļa likmi lielu ienākumu guvējiem un uzņēmumiem no 20% līdz 25%.
Tas ļautu iegūt papildus 2,6 triljonus rubļu (27 miljardus eiro) gadā, vēstīja ziņu aģentūra "Interfax", atsaucoties uz ministrijas aprēķiniem.
"Šo pārmaiņu mērķis ir izveidot godīgu un līdzsvarotu nodokļu sistēmu," paziņoja finanšu ministrs Antons Siluanovs, piebilstot, ka šie papildu līdzekļi atbalstīs Krievijas "ekonomisko labklājību".
Šie ierosinājumi virza Krieviju tālāk no vienotas ienākuma nodokļa likmes, kas bija prezidenta Vladimira Putina ekonomiskās politikas stūrakmens viņa varas pirmajos 20 gados. 2001.gadā tika noteikta ienākuma nodokļa likme 13% apmērā.
2021.gadā valdība sāka aplikt ar ienākuma nodokli 15% apmērā gada peļņu, kas pārsniedza piecus miljonus rubļu (52 tūkstošus eiro).
Otrdien izklāstītie priekšlikumi paredz, ka peļņas slieksnis 15% likmei tiks samazināts līdz 2,4 miljoniem rubļu (25 tūkstošiem eiro) gadā. Lielākas peļņas gadījumā ienākuma nodoklis būs 18%, 20% vai 22% apmērā.
Karavīriem, kas karo Ukrainā, tiks piedāvāti izņēmumi.
Šīs pārmaiņas šogad apstiprinās parlaments un tās būs spēkā no 2025.gada, piebilda Finansu ministrija.
Krievijas budžeta deficīts 2022. un 2023.gadā kopā bija apmēram 6,5 triljoni rubļu (67,6 miljardi eiro). Šogad tās budžeta deficīts paredzēts 1,6 triljonu rubļu (16,6 miljardu eiro) apmērā, kas ir apmēram 0,9% no IKP.