Kā liecina parlamentārās komitejas ziņojums, kas nonācis aģentūras DPA rīcībā, līdz 2013.gada oktobrim vācu izlūkdienests (BND - "Bundesnachrichtendienst") izspiegojis vairākus desmitus cilvēkus, kas strādājuši ārvalstu valdībās, tostarp valstu un valdību vadītājus, ministrus un viņu kanceleju darbiniekus, kā arī militāro institūciju pārstāvjus.
Tomēr galvenokārt BND savu darbību koncentrējis uz ES un NATO dalībvalstu diplomātisko pārstāvniecību izspiegošanu visā pasaulē, kas veidojis aptuveni divas trešdaļas no visiem 3300 novērošanas mērķiem.
BND novērojis arī vairāku desmitu nevalstisko organizāciju un ekonomisko institūciju mītnes.
Starp minētajiem piemēriem ir aviācijas un kosmiskās industrijas objekti, ieroču tirdzniecības, transporta, mediju un konsultāciju uzņēmumi.
Jaunatklātie fakti, domājams, sagādās jaunas nepatikšanas Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, kas 2013.gadā pauda milzu sašutumu, kad gaismā nāca ASV Nacionālās drošības pārvaldes (NSA) plašā spiegošanas programma, kuras gaitā tika noklausītas arī viņas pašas telefonsarunas.